Iesalums?

Aizvadīta kārtējā "brīvā" janvāra nedēļa, un beidzot patiešām brīva "nekā nopietna nedarīšanas" pilna svētdiena. Dīvainā kārtā mani pa ilgiem laikiem sāka vajāt neveiksmju sērija. Būtībā tādām neticu, bet tās tiešām bija kādas trīs četras dienas (par laimi nedēļas sākumā), kad likās, ka ap mani notiek visnegaidītākās un neidomājamākās, atvainojos - "figņas". Visļaunāk šķita, ka šis process izrādījās lipīgs un arī 48. pat pazaudēja dzīvesprieku. Pievienojam vēl klāt ento mīnusu aukstumu, atmosfēra tāda, ka gribētos kādam iespert. Bet tas viss jau aizvēsturē un ir lietas, kas glābj situāciju.
Lieta Nr.1 - Hokejs. 1dienas vakars - manis vientuļa bļaustīšanās pie TV Mazsalacā tomēr palīdzēja izlikt enerģiju. Malači.
Lieta Nr.2 - Hokejs 3dienas vakars, kad 48tā SZFnieces visu dienu pavadījušas drūmā noskaņojumā izbļāvās un pat pārkliedza savu augšstāva kaimiņu urbja skaņas. Pēc tam lieliska izdziedāšanās. Repertuārā - latviešu 80to, 90to gadu dziesmas.
Lieta Nr.3 - Tā kā Elīnai bija slikts garastāvoklis, tad to bija nepieciešams uzlabot. Par upuri izvēlējāmies nabaga Ķieģeli, proti, izlēmām viņu izmazgāt. Jocīgi, bet no šīs idejas ar skrāpējumiem cietām tikai es un Indra. :D

Lieta Nr.4 - 4dienas vakars ar Indru MK. Paldies Andrim Jurgam un Tomam Bergam. Mana skolas laika mūzika - sajūta it kā klausītos vecos diskus vai pat kasetes (ārprāc, cik sena es esmu!) :D Bet tiešām paldies DJiem un pārējiem, kas sastādīja kompāniju uz deju grīdas. Beidzot pat lieliska fiziskā noguruma sajūta un mūzikas skanēšana ausīs nākošajā rītā.
Lieta Nr.5 - Samalti brieži. Precīzāk simulācija sabiedriskajās attiecībās. Par spīti nemitīgajām domām par to, cik patīkami pēc 4dienas vakara kluba apmeklējuma būtu vēl vāļāties gultā, simulācija izvērtās visai interesanta, protams, ar daudziem humora elementiem, bet savu funkciju tā pildīja tik un tā - nekas nav tik viegli kā izliekas. Tai skaitā arī sabiedrisko attiecību praktizēšana. Mans secinājums - šajā profesijā vislabākais vari kļūt tikai ar pieredzi.
Lieta Nr.6 - 5dienas vakara debates. Lai arī cik ļoti negribējās izbāzt savu degunu ārpus siltā 48tā, saņēmos un devos uz A kojām. Bet tas bija tā vērts. Beidzot parādījās neviltoti labs garastāvoklis. Pie vainas? Pieļauju, ka Ditas prezentācijas "ķidāšana" - guvu dažas atziņas arī sev. Katrā ziņā - zinu, kam tagad vaicāt pēc padoma prezentācijas veidošanā. Un jā - vērtīgus padomus varat atrast arī šeit. Vēl mājupceļš labas mūzikas pavadībā, kad tā vien sakārojās āra temperatūru krietnos plusos. Tika noskatītas jaunas vietas pavasara krosiņiem un riteņbraukšanai. Tikai doma par aktīvu atpūtu vien uzlaboja garastāvokli.
Lieta Nr.7 - 5dienas vakara hokejs, kur tā arī nesapratu, kā Dinamiešiem izdevās no 3:0 uzvarēt tik lielisku spēli. Malači, galvenais vēl piespiesties un tikt playoffā.
Lieta Nr.8 - Volejbols. Tiesa šoreiz gan tikai ViA komandas atbalstītāju lomā Valmieras pilsētas atklātais čempionāts volejbolā. Skatoties vien "siekaliņa notecēja". Toties labums - beidzot apņēmība atsākt treniņus volejbolā. Ja jau lekcijas 2. semestrī ir tikai 3 dienas nedēļā, tad jau šīs dienas jānoslogo tā kārtīgi - no sirds. :D
Lieta Nr.9 - Jauks vakars Indras un viņas "viesa" sabiedrībā. Beidzot arī nopietns miegs (Jā! Miegs ir beidzot atgriezies pie manis!). Bet diemžēl miegs līdz brīdim, kad augšstāva kaimiņi atkal atsāka remontdarbus un lika lietā savu urbi. :D Šķiet atmaksa par mūsu latviešu dziesmu vakaru.
Vēl atlicis pēdējais eksāmens, ar kuru K.Liepiņa izdomāja mūs nomocīt veselas dienas, precīzāk 12 h garumā.
Plāni nākošajai nedēļai? 4dien plānoju ņemt dalību 3. on-line debatē, bet par to - citreiz.

Have a nice day.

Kristīne

Par kaķīšiem (neiesaku cilvēkiem ar vājiem nerviem).

Elīna tikko ieradās mājās ar kaķu šampūnu. Tātad, ko mēs varam secināt? Nabaga kaķītis.

Bet kaķu mazgāšana man atgādināja kādu vecu ierakstu manā dr.lv dienasgrāmatā, proti, par to, kā izmazgāt kaķīti. Ar ironiju. :D

Cilvēki parasti uzdod šādu jautājumu: "Kā pareizi izmazgāt kaķi?". Atbilde ir ļoti vienkārša: sekojiet apakšā norādītajiem noradijumiem, un viss būs OK!

1.Dodieties uz zivju veikalu un nopērciet Jūsu minča iemīļotāko zivi.
2.Pārnākot mājās, esiet ļoti kluss un piesardzīgs.(Lai kaķis nenojaušs draudošās briesmas!)
3.Sadaliet zivi 3 daļās.
4.Daļu iedodiet kaķim.
5.Otro daļu nolieciet vannas istabā.
(Kaķis dosies to apēst)
6.Ieejiet vannas istabā un aizveriet durvis.
7.Atdodiet kaķim pāri palikušo zivi.
8. Kad kaķis to būs apēdis, viņš jutīsies pārēdies un labprāt ies nosnausties.
9. TAGAD IR JŪSU IESPĒJA! Sagrābiet kaķi aiz skausta.
(90% gadijumu kaķi cenšas Jūs saskrāpēt un sakost. Esiet UZMANĪGI!)
10.Pagaidiet līdz kaķis pagurst.
11.Tagad pats svarīgākais - zibenigi iegrūdiet minci podā un noraujiet ūdeni.(Šo procedūru atkārtojiet 2-4 reizes!)
12.Atraujiet poda vāku un pamūciet malā.(Kaķis varētu būt nikns. Esiet UZMANĪGI!)
Apsveicu - Jūs esat nomazgājis savu kaķi!!

"Nenodarbinātais" janvāris.

Par spīti tam, ka janvārī KSA ir aplaimoti ar lekcijām divas dienas nedēļā, bet abām Elīnām tas prieks ir ticis par vienu dienu mazāk, 48.tajā pamazām atkal sarosās dzīvība. Vismaz no SZFnieču puses. Jā, tas ir noticis un mūsu melnmatainā lakstīgala ir atgriezusies no kūkošanas Zviedrijā. Cerēsim, ka viņa savos piedzīvojumos un garšīgajas ķiršu liķiera končās padalīsies arī ar Tevi.

Mūsu plāni par brīvo janvāri un smīkņāšanu par citu augstskolu studentiem, kas pašlaik mocās ar sesiju, ir kaut kur izplēnējuši gaisā un laikam arī uz neatgriešanos. :D Lielā mērā tos tā vienkārši iznīcināja nemitīgās eseju rakstīšanas, kas jau kļuva tik pat ierasts mājas darbs kā ģeometrijas uzdevumi vidusskolā. Janvāra pirmā nedēļa, proti, Indras prombūtnes laikā tika aizvadīta manā un Elīnas Kungas sabiedrībā. Bet tad gan secinājām, ka steidzami vajag vēl kādu dvēseli iekš 48.tā, jo sākām uzvesties, kā otra. Proti, manī iemiesojusies Elīna un es viņā. Izklausās jocīgi, bet palika jau neērti, kad sākām runāt reizē vienas un tās pašas lietas, un sākām sēdēt identiskās pozās, skatoties filmu. Bet punktu visam pielika pat traumas vienādās vietās, proti, uz kreisās rokas 3.kauliņa. Tad mums palika bail. :D
Taču situāciju glāba Indra un aplaimoja 48.to ar savu klātbūtni. Šajās pāris dienās viņa tika iepazīstināta ar jauno iedzīvotāju - ģitāriņu Brūsu. Amazig, ka neesmu vēl izsviesta no dzīvokļa ar saviem mēģinājumiem uzstrinkšķināt "Zīlīti", "Kaiju" un "Zemenes". Lai nu kā, bet slinkot neizdevās. Jeb drīzāk izdevās, jo nekādi nevarējām saņemties laicīgi uzrakstīt visas esejas, bet gods godam viss ir izdarīts un, šķiet, varbūt pat ne slikti. Palēnām sāk pārņemt tīri apmierinoša sajūta par eksāmenu un priekšmetu gala rezultātiem. Nu labi, varbūt ne līdz galam atpmierinoša (vienmēr jau gribētos labāk), toties dziļš sarūgtinājums nav manāms, ņemot vērā, ka Kunga par sociālajā priholoģijā ir tikusi pie skaista divciparu skaitļa. Lepojos.
Kunga pa šo nedēļu pat paguva apciemot Rīgu un 3D Avatarus (kgan man viņa teica, ka plāno doties uz LU biologu fakultātes organizētu jauniešu parlamentu). Jā, bet 5dienas vakars, kad tapa pēdējā eseja, jautrības ziņā neatpalika no tīri mierīgajiem laikiem. Plus vēl man un Indrai gandarījums par tīri negaidīti veiksmīgo prezentāciju Masu komunikācijā. Pietiks runāt par mācībām, tikai laikam jāpiebilst, ka vēl palikuši pēdējie eksāmeni (KSA 2 gab., MSŽ 1 gab.).
Jā, pateicoties manām ražīgajām naktīm, esmu nonākusi pie secinājuma, ka mana miega sistēma (nav ne jausmas, kā lai to labāk noformulē :D) ir sagājusi pilnīgā čupā, jo pat tajās pāris stundiņās, ko esmu gulējusi kopš 5dienas 4iem no rīta, neesmu varējusi normāli pagulēt. Nekad nebūtu domājusi, ka mani mocīs problēmas ar miegu. Toties negulēšana ir savā ziņā nākusi pa labu - ir bijusi izdevība izdarīt daudzas lietas, kuras būtu darījusi krietni vēlāk. Esmu izskatījusi Masu Komunikācjas prezentāciju visu 166 slaidu garumā, un esmu pat tikusi pie bloga atjaunošanas (vispār tiešām nesaprotu, kādēļ tgd jau neguļu ciešā miegā), un vēl esmu paspējusi apciemot tik sen neredzēto Mk un "Tumsas" koncertu. Patīkami, ka dziesmas, kuras jau vairs nevar paklausīties, jo tās ir vienkārši atklausītas, tagad sagādā 2x lielāku prieku, kā pirms tam. Gluži tas pats scenārijs bija ar Prāta Vētras koncertu pusotru gadu iepriekš. Bet jā, "Tumsas" vārdi laikam mani vienmēr "paķers" ar savu tādu kā neizskaidrojamu trakumu. Taču vakars patiešām uzlādējošs .(Diemžēl, pēc tāda noguruma miegs nebija no labākajiem. Varbūt tāpēc, ka kritu ārā no Elīnas gultas. Tur nav vieta 3 cilv... radībām.) Un jā, atziņas pie kurām nonācām ar Elīnu pirms koncerta, ka viņai būtu laba vieta KSA, bet viņa atzina, ka manī tomēr mītot žurnālista gars. Viela pārdomām.
Tā kā tika atcelts manis ieplānotais zoles turnīrs, tiku pie brīvas dienas, ko esmu pavadījusi pat noderīgi. MK prezentācija, kaķa mocīšana (tb palmas glābšana, jo tā šovakar atvadījās no viena zara, kuru Čiepa brutāli nolauza, kad iedomājās, ka var lidot gluži kā Zirnekļcilvēks) un labs vakara noslēgums - zole netā ar vecajiem klasesbiedriem. (Lieki teikt, ka meitenes apspēlēja puisi - piedod, Tom, nebija Tava diena. :D)
Nu ko, ir atlikusi vēl viena nedēļa, kuru pavadīt ar galvu, nu labi pusgalvu mācībās (viss gan atkarīgs, kad K.Liepiņa izdomās mums ielikt mājas eksāmenu SA, kas diezgan ierobežo laika plānošanu). Un tad arī nosacītā nedēļas atpūta, kas jau tagad sāk pildīties ar plāniem par "Info beibēm" iekš koru nometnes Mazsalacā, un Indras ieiešanas 5daļ gadsimtā atzīmēšana. Vismaz vēl kāds pievienos man otrajā gadu desmitā. (tfū, tas ir mūžīgajos 15). Vēlies piedāvāt vēl kādus plānus? Droši - esam komunikablas meitenes, tas ir esam dr.lv, twitter, skype un mums ir mobilie telefoni, ja vien nav izlādējušies. :D
Lai nu kā, veiksmīgu visiem pēdējo mācību/sesijas (kā nu kuram) nedēļu, un neaizmirsti vēl izbaudīt ziemu. Tādi elpu aizraujoši skati, kādi bija vērojami šonedēļ, bija kas nenovērtējams. Šķiet, kāds tur augšā ir aizmirsis, ka mums šeit skaitās globālā sasilšana.
Un jā, nobeiguma kaut kas no K.Rūkļa lekcijām, kas manī vēl joprojām izraisa smaidu - patīk man ironija (tas laikam izskaidro manu kāri uz Simpsoniem). Patīkamu Tev skatīšanos - es ceru, ka beidzot atrisināšu savas miega problēmas, un tādēļ lienu zem segas.
Watch This - NOT RECOMMEND!
NOT RECOMMEND Too!

Kik@.

Meiteņu vakars ar Kirpiču 05.01.2009.

Vakar 48.ajā divas drostaliņas - blondīne un rudīte atzīmēja atkaltikšanos A. Upīša ielas 17b/48 dzīvoklī (ou mai gād, cik oficiāli sanāca) :p
Nu pa foršo, atļauj man teikt (rakstīt). "Mākonītis", filma, un nepārspējami bezsakarīga fantazēšana par atsevišķu personu pielīmēšanu pie griestiem un atsevišķiem elementiem, bez kā šīs personās noteikti ilgi tur neizvilktu. Un tas kādu tuvu pie divu stundu garumā uzreiz PĒC "ejam beidzot gulēt?"
Vispār, vakars bija ļoti jauks.
Arī filma. "Just friends"... Ekh - lika aizdomāties par šo to(neaprobežojoties ar "Forgiveness-it's more than saying sorry") , cik nu tas tobrīd bija iespējams, bet augstākminētās 2 h visu atgrieza atpakaļ vecajās sliedēs - neko nekā un ir labi. :)

Enīvei - par spīti tam, ka vakar bija patiešām jautri un sāpīgi (vēderam no smiešanās), sekli (nu pārāk dziļi nav) sirsniņā mums visa vakara garumā trūka Elīnas T., kas Priekuļos un Indras, kas Zviedrijā (jādomā, šo valsti, vismaz, es pareizi atceros).

Kad abas atgriezīsieties - kas līdzīgs jāatkārto! ;)

Jauku dienu!
E.K.

Laika mašīna un likteņa ironija.

Pēc tik garām brīvdienām mūsu blogs būtu nopelnījis jaunu ierakstu. Šoreiz par mani. (Neesmu egoiste, bet kā zināms, tad 48. tomēr veica "laulības" šķiršanu uz šīm brīvdienām.)

Kā jau minēts vienā bloga rakstā - manas brīvdienas sākās ar sava veida Deja Vu. Bet nu vēlāk nācās secināt, ka lielākā daļa manu brīvdienu bija raksturojamas ar atgriešanos pagātnē. Jā, un tajā brīdī vairs pat nenāca smiekli par bijušo klasesbiedru joku, kad, reiz dzerot aliņu, viņi bija izdomājuši, kā radīt laika mašīnu. :D (Lieki teikt, ka šo ideju mēs viņiem ilgi pieminēsim.) Bet nu no alus dzeršanas atpakaļ pie atgriešanās laikā..

Savā vecajā skolā 4 dienu laikā paspēju iegriezties 3 reizes. Jau minētajā žetonu vakarā. Volejbola treniņā, kurā beidzot varēja izlikt visu, kas sakrājies tā, ka pat nevarēja just ledaino zāli un noberztos ceļus. Patīkami. Un vēl fiksais Elīnas K. zvans atņēma man vienu rīta vāļāšanos gultā un skriešanu un skolas Ziemassvētku koncertu. Bijām karstākās līdzi dziedātājas un atmiņā nāca, kā pati pirms gada vēl uzstājos tādā pasākumā. Bet turpinājums gan bija 48.tā cienīgs. "Zāles sakopšana", kas manā un Elīnas izpildījumā izpaudās kā mētāšanās ar vates pikām un vēl karaoke mūzikas kabinetā. Lieki teikt, ka Mazsalacas vsk. vienmēr jutīšos kā mājās.

Jā, un tad Ziemassvētki. Šķiet pārāk sen un jau nereāli. Mana fiksā ideja 23. vakarā cept piparkūkas. Nākamgad jāiegādājas lielākas formiņas. Neesmu slinka, bet pat tētis krita izmisumā viņas glazējot. :D 24.tā rītam vajadzēja sākties ar pīrāgu cepšanu, bet nāca norāde no mana Big Bro', ka arī viņam ir vēlme piedalīties šajā procesā. Tātad pasākums tiek atlikts līdz vakaram, kad virtuvē norisinājās visādi kulinārijas brīnumi, tai skaitā vēl mana tortes taisīšana. Iesaku - cepumu torte ar Mascarpone sieru. Ņamma, bet pēc visiem krēmiem tā vien prasījās marinētu gurķīti. Arī pīrāgu cepšana izdevās diezgan operatīva ar darba vadītāju un visām latviešu tradīcijām, jo pirmajai pannai bija "abi gali apdeguši". Protams, jauks vakars ar "savējiem", pīrāgiem, mandarīniem, eglītes rotāšanu (kas šogad bija krietni vienkārša pateicoties jaunajai iemītniecei, kaķenītei, kas ir vienkārši bezcerīgs gadījums, un brīvlaika laikā tuvu pie 20 reizēm apgāza palmu) un dāvanu dalīšanu. Mēģināju veidot biznesu - pārdevu dzejolīšus par 2 Ls, bet diemžēl vecākiem izdevās arī savā mobilajā atrast Z-svētku dzejolīšus.

Nākošā diena veltīta manai friend forever - Petačokam jeb Imantai. :) Nesatikta kopš vasaras, bet vēl viena lieta, kas nekad nemainās. Lieki teikt, ka ar savām fiksajām idejām un mazajām ekskursijām, nonācām kārtējos piedzīvojumos, kas beidzās ar sasnigšanu un sasalšanu, bet vakara noslēgums ar sarunām gluži kā vecajos laikos, lika aizmirst iepriekš salstošās rokas un citas ķermeņa maliņas.

Nākošā diena sākās ar ēšanu. Proti - vecmāmiņas dzimšanas diena. Un kura ome gan atļaus aiziet mājās, mazbērnu kārtīgi nepiebarojusi tā, ka nāk pa ausīm ārā. Tad vakarā brauciens uz 48.to un Ziemassvētku svinēšana. Meitenes (un kaķi) paldies jums par svinībām līdz 4iem no rīta, 13 ēdieniem, sniega vīra celšanu Valmieras centrā u.c. izdarībām. :) Jo, kā uzsaucām tostu, ir tik labi tādā vietā un tādā kompānijā, ka savādāk nav iespējams iedomāties.

Atmiņām pilns vakars izvērtās arī 4 meiteņu vakars pie Indras ar mandarīniem, dievīgiem biezpiena pīrādziņiem, karstvīnu un veco bilžu skatīšanos. Rakstot nupat tas likās kaut kas nežēlīgi salds, bet nu tovakar nonācu pie secinājuma - jā, ir lietas, kas noteikti izmainīsies, dažādi apstākļi, notikumi, jā, arī paši cilvēki, bet tā saikne, kas starp viņiem ir noturas uz ilgu laiku, pat ja satikt sanāk reizi pusgadā.

Tad nonākam pie Vecgada. 31.decembrī iemīcījusi pīrāgu mīklu (šajā pasākumā aktīvu dalīšanu vēlējās ņemt arī minka), paņēmu fotoaparātu pleijeri un devos "pastaigā", kas ieilga kādas 3 ar pusi stundas. Tā gribējās kaut kur prom. Siltajā sezonā visiecienītākais variants bija maršruts ar riteni uz Skaņokalnu un Blankām, bet tā kā savu mīļo divu riteņu radījumu esmu ievīstījusi ziemas migā, nekas cits neatlika kā doties ar kājām uz Skaņokalnu. Skats - vārdos neaprakstāms, viss nosnidzis balts, un pa tādu mežu staigājot pat laiku nemana. Ideāls pasākums, lai kaut nedaudz tiktu prom no civilizācijas, lai būtu laiks pārdomām un svaigā gaisa uzņemšanai. Vienīgi žēl, ka tajā dienā atgriezās jaukie entie mīnus grādi un atgriežoties mājās, ieritinājusies segās, dzerot karstu tēju un graužot pīrāgus, vēl pat stundu vēlāk trīcēju. Bet nu uz salūta sagaidīšanu biju "uz strīpas". Šampanietis un laimes liešana ar sencīšiem. Pret sveci skatoties - iznāca skorpions. Laikam tas nozīmē, ka beidzot izpaudīsies mana horoskopa daba, bet nu žēl, jo, kā zināms, skorpioniem esot viens no vissmagākajiem raksturiņiem. Un galu galā balle. Balle, kā jau balle, bet pietrūka visi savējie, pat ar dejošanu sanāca švaki. Bet pieļauju, ka vaina nav meklējama pasākumā, bet gan manā ne pārāk lielajā vēlmē vispār ko svinēt. Bet Jaunais gads tika sagaidīts godam - līdz balles beigām, un bariņa "savējo" vēlēšanās aiz mīlestības vienkārši nospiest. :)

1. janvāri pavadīju tieši tā, kā biju gribējusi - ar vāļāšanos gultā un "Likteņa ironijas jeb vieglu garu" skatīšanos. Jā, un šogad es to beidzot noskatījos. Līdz šim nebiju tikusi tālāk par pāris fragmentiem. Jā, jā, jā, zinu, ka ir kauns, ka neesmu redzējusi tādu klasiku, bet tā šķiet, bija palikusi pēdējā no maniem klasikas gabaliem, ko noteikti vēlējos redzēt. (Jo tādus grāvējus kā "Matrix", "Harijs Poters ar visādiem akmeņiem" un "Gredzenu pavēlnieks" neesmu redzējusi un pat nevēlos.)

Secināju, ka filma (par "Likteņa ironiju" runājot) ir diezgan līdzīga manai dzīvei. Dažkārt, tā vienkārši ļaujos visam, kas notiek, lai arī tas būtu, kas pavisam nereāls un neticams, bet dažkārt sāku pārāk daudz domāt ar galvu, kad nemaz negribas izsvērt kādas iespējas, variantus, tādejādi no kaut kā atsakoties. Abas ir galējības. Kura ir labāka - nezinu. Bet Ipolita atziņas dzērumā man patika. Tā galvenā doma par to, ka mēs pārāk bieži apvaldām sevi. Un tur jau tā lieta, ka apvaldām, katrs tam atrod arī iemeslus kādēļ tas tiek darīts. Galvenokārt, vienkārša baidīšanās no neizdošanās vai baidīšanās no rīcības. Bet ar šādu baidīšanos visbiežāk ir kā ar iešanu pie zobārsta. Pirms vizītes bez maz vai iestājas panikas lēkme, bet kā izrādās beigās, there is no problem.

Savas brīvdienas beidzu ar zoles nakts turnīru no 2. un 3. janvāri. Zolēju līdz 4iem rītā - gala rezultāts - vidējs, bet nesūdzos, patīkams pasākums, salīdzinot ar citiem posmiem, šeit pat nāca lapa un vēl turnīra statistikai pieskaitās 5as izspēlētas zoles. Bet jā, daudziem leģenda, ka nesu neveiksmi, nav nekur pazudusi un ir cilvēki, kas uzzinot, ka jāspēlē ar mani pie viena galdiņa, grib jau atteikties no kārtas. :D Muļķības.

Un jā, laikam neesmu tā īsti pateikusi, kāpēc visu laiku ņemos ar to savu atgriešanos laikā. Nu kā jau noprati, tad tas ir tādēļ, ka šīs divas nedēļas jau nodzīvoju tā, kā tās izdzīvoju pirms gada. Interesantas sajūtas. Tai skaitā, protams, atmiņas, par saliedētāko klasi, unikālajiem draugiem, vietām, attiecībām un notikumiem. Un te nu nonācu pie domas, ka nevaru saprast vai nav žēl. Laikam jau žēl ir atsevišķas lietas, kas varbūt vairs nav manā ikdienas apritē - skolas dzīves veidošana, dziedāšana, volejbols, daži cilvēki.. Bet nu tā vietā ir nākuši klāt jauni cilvēki, jaunas aizraušanās un nodarbes - pirms gada pat nebija ne jausmas, kas ir debates. Esmu mainījusies. Bet nē, abi varianti - toreiz un tagad ir labi. Katrs atšķirīgs ar saviem skatu punktiem un raksturlielumiem, bet neviens nav sliktāks par kādu citu.

Domājot vēl par Jaungada apņemšanām. Nekas jauns - kas tāds, ko jau sen biju apņēmusies ieviest savā ikdienā. Bet tā kā Jaungada apņemšanās parasti ilgst labi, ja nedēļu, tad labāk tās uzskatu kā vienkāršas apņemšanās, lai uzlabotu savu dzīvi.

Un pagaidām vēl esmu ieslīgusi nedaudz mierīgā, neko negribošā sajūtā. Un jā, piedzīvoju arī savās brīvdienās savu Likteņa ironiju. Biju apņēmusies izdarīt kādu lietu, ko iespējams vajadzēja jau sen, bet tad pēkšņi tas vairs nav iespējams, un to kāpēc, es nekad nebūtu iedomājusies. Labi izklausās diezgan nesakarīgi, bet Likteņa ironija pastāv - gluži kā toreiz, kad pirms eksāmena bija nepieciešams nopirkt pildspalvu un tieši tajā brīdī pluspunktā T ielā, bija tehniskas problēmas un tas nestrādāja.

Visbeidzot, gribu Tev novēlēt Jaunajā gadā tiešām ko tādu, kas katru rītu liktu izvelties no gultas nu ja ne ar smaidu, tad vismaz bez mocīšanās un dusmošanos uz modinātāja zvanu. Novēlu daudz mērķtiecības - tad jau nāks arī drosme un pazudīs slinkums. Novēlu prast saskatīt skaisto arī ikdienišķajā, spēt priecāties par vasaras lietu, filmu vakaru ar draugiem vai vienkārši klausoties mūziku. Un, protams, katram vismaz mazlietiņu mīlestības. Tas palīdz visur. :)

Enerģisku 2010!

Kika :)