Šodien ar Elīnu un fragmentāli arī Jāni skatījāmies filmu "seven pounds". Pirms lasi tālāk, brīdinu, ka, ja neesi redzējis/usi filmu, labāk tālāk nelasi.. Varbūt izpļāpāšos par daudz un sagandēšu tavu prieku skatīties, ja tāds varētu būt bijis. Vienīgais, kas tādā gadījumā tev būtu jāzina - filma bija laba - to vērts, lai noskatītos.
Un tātad - skatījāmies filmu. Par Benu Tomasu. Personāžu, kas rosīja pārdomām. Ne viņš vien. Elīna varbūt te gribētu pakomentēt, ka es vienkārši nesaprotu to viņa psiholoģiju vai kā to tur sauc, bet ... Zini, man joprojām jāatzīstas, ka filma patiešām patika. Lai arī ne galvenais varonis. Nē, nesaproti mani nepareizi - Vils Smits man gana labi tīk kā aktieris, bet ne tas konkrētais personāžs, ko viņš atveidoja. Redzi, cilvēks vienkārši ir pieļāvis kļūdu. Milzīgu kļūdu. Un cer to atpirkt atdodot citiem to, kas viņam ir. Protams, darbi ir labi, bet... Es palieku pie uzskata, ka dzīvē.. nu, tajā, kas reāla,... ne vienmēr ir nozīme tam, ko tu dari... biežāk - kāpēc dari.
Un tad nu par spīti visiem tiem neapstrīdami labajiem darbiem, ko viņš paveica, nedomāju, ka tāpēc būtu kļuvis par labāku cilvēku. Šaubos, vai tāpēc pats sev piedotu un..
Nu nezinu. Arī tā meiča.. emm.. Emīlija vārdā? Vai kaut kā tā. Viņa zina, ka, visticamāk, mirs.. ka cerības ir minimālas, ka visticamāk viņai ir palicis mēnesis, varbūt 6 nedēļas... Bet viņa aicina Benu pie sevis, nedomājot par to, kā viņš jutīsies, kad viņa aizies. Kā sāpēs.. Emīlija ir absolūta egoiste, kas domā tikai un vienīgi par sevi.
Es šaubos vai viņas situācijā es spētu domāt savādāk. Bet tas nemazina manu riebumu pret viņas personāžu. Un šaubos vai tas mazinātos viņai pašai pret sevi,... visu savu nožēlojamo dzīvīti dzīvojot ar to sajūtu, ka.. Savā ziņā, žēl viņas būtu, ja tā nebūtu tikai filmas varone.
Šis pārītis tik labi saderēja viens ar otru. Emīlija - draņķe, Bens - savā ziņā - arī. Abi pārāk gļēvi, lai darītu tā, kā vajadzētu, tāpēc dara tā, kā vieglāk. Bet tāds gļēvums laikam ir cilvēcīgs. Pieņemšu, ka tā tad arī laikam bija stāsta morāle.
Laikam jau tieši tāpēc man filma tik ļoti patika. Tāpēc, ka visi tik cilvēcīgi.
Bet varbūt vienkārši tas rozā krekls.. ?
Rekomendēju, jebkurā gadījumā.
Uz drīzu tikšanos,
Elyna K.
sestdiena, 2010. gada 27. februāris
svētdiena, 2010. gada 7. februāris
Izsenis aizkavējusies info un ne jau tikai.
Čau, čau, čau. Te Kunga. No sirds atvainojos visa 48.ā vārdā, ka sen nav dota nekāda ziņa par sevi. Bet ļauj pateikt, ka nekur jau neesam pazudušas. Pēc lielā garā brīvlaika ir grūti tā atkal ieskrieties vecajā studiju dzīvē, tāpēc ar to laiku kaut ko uzdrukāt ir kā ir, bet te nu tad kaut kas būs. Vismaz, no manas puses.
Sākumā nedaudz par janvāra brīvās nedēļas ceļojumiem, tad par mācību iesākumiem un tad, pavisam nedaudz, par vēl šo to.
Tātad, brīvā nedēļa. 23. janvārī (tā bīja sestdiena), uzrakstījusi masu komunikācijas kursā eksāmenu, taisnā ceļā braucu pie tēta uz Eleju. Zini, tāls ceļš tomēr => Valmiera->Rīga->Jelgava->Eleja.
Pagalam garšīgi pīrādziņi ar ievārījumu, jau redzēto filmu (klasikas) noskatīšanās, pirmā braukšana pa tik ļoti seniem laikiem un vēl - naktī un tik daudz kas cits, kas raksturotu manu šīs reizes ciemošanos Borisovu namā.
Pirmdienā biju arī pie bračkas - Rīgā, bet tad atkal atpakaļ uz Eleju.
Otrdienas rītā kāpu autobusā un devos atpakaļ uz Valmieru, pēcpusdienā - ceļš uz Cēsīm un neveiksmīgi veco debašu materiālu šķirojumi, jo neko par pašas pirmās popera debates tēmu par darbaspēka migrācijas + un - tā arī neatradu. Mērķis? Kik@i 4dien bija jādebatē un būtu bijis trakoti skaisti maķenīt palīdzēt ar info. Bet nu nekā. Sanāca vnk paciemoties pie savējiem un beidzot pabaudīt brīvlaiku. Ak jā, un skumt par "Globusa" jautājumu.
4dienas rītā -> uz Valmieru un publiskās debates pirmo pusi noskatījusies stāvu zemāk - augstskolas kafejnīcā, nedaudz pēc 2iem devos uz Mazsalacu, kur ar mammu vēl bija jāsaskaņo šis tas par 6dien vadāmo pasākumu.
Tad - no piekdienas līdz 7dienai Mazsalacas vidusskolā norisinājās koru nometne, kori - no Rubenes, Kocēniem, Priekuļiem un Mazsalacas. Nometnes laikā gan marmorizēju sveces, gan izdancājos, gan arī kopā ar Kiku novadījām Dziesmu dueli nometniekiem. Pateicoties parlamenta dāmām, nometnes dalībniekiem aktivitāšu netrūka ne mirkli. :)
1dienā - debašu nodarbība bija paredzēta tikai vienai komandai, ar kuru, manuprāt, ļoti produktīvi izrunājām visus pienākumus un nepieciešamības, lai 20ajā varētu forši startēt sadraudzības turnīrā VVĢ. :)
Vakarā - atpakaļ uz Valmieru un tā aizsākās 2. semestris.
Par hokeja radītajiem nervu sabrukumiem viscaur šo laiku un pēc tam, es nevēlos rakstīt, jo tad mans ieraksts nudien izskatītos kā še iekopēta enciklopēdija. Vismaz - teksta garuma ziņā, es aprobežošos vien ar to, ka garām esmu laidusi tikai vienu spēli - 5.02.2010.
Nu ja, bet es paliku pie pirmdienas. Tad pienāca 2diena - pirmā mācību diena un jau tās pašas vakarā jutos kā izvārīta jāņoga. Viena nieka diena, bet jau tik daudz uzdotā! Un pat 4dienas lekcijai mājas darbs, kaut šis kurss nemaz vēl īsti nebija sācies. Vienreizēji, es jums teikšu! No tiesas - vienreizēji!!! :))
Tā pagāja visa nedēļa: pa pusei šausminoties - cik daudz gan tagad ir uzdots, pa pusei - mierinot sevi - tu esi studente, značit, priecājies, ka vēl augstskolā uzdotais uz tevi attiecas (un neesi izmesta) :D uoou, ir par ko priecāties, ne? A man liekas, ka ir gan.
Un aizvakar - tajā pašā nelaimīgajā 5.02.2010. biju Rīgā, LU Profesoru kluba telpās, kur biju oficiāli ielūgta by I.Vaidere. Viens tāds momentiņš iz tovakara: Galds + - metru plats un man tieši pretī sēž I.vaidere un stāsta par savu kaķi Robertiņu, kā viņš pa koridori vārtās un tā. Te pēkšņi atnāk sms no Kik@s par to, ka 2. periods beidzies ar 2:1 un mēs pagaidām zaudējam. "sajūsma" manos izsaucienos, bet tulīt pēc tam ātra atgriešanās pie sarunām par Robīti. Jauki. Tāda hokeja fane, ka saturies tik! :D Un vakars ar Gunu un Edžiņu Brīvības ielas namā bija tiiik jauks!! Sarunas, dejas, dziesmas un smiekli ar tik sen nesatikto draudzenīti!!! Pirmā sērija mūžā, ko esmu skatījusies kaut kādam mistiskam seriālam, no kura neatceros neko. Forši, vai ne? Pilnīgi noteikti - citas arī neskatīšos. :D Un vakara noslēgumā vēl iz duši (nē, dušā nē) sarunas ar Edžiņu par visu ko. Jautājumu -> atbilžu daļa, vairāk.
No rīta es no Rīgas pazudu. Uz Cēsīm.
Tā nu es vakardienu būtībā visu tā pamatīgi nobumbulēju. Kaut gan nē. Tika pielikts neliels darbiņš dāvanas noformēšanai Indrai, kas tiks pasniegta 2dien. Iespējams, mums ar Kiku izdosies Indru pielauzt, lai uzrukā kaut ko īsu un kodolīgu - kādas atsauksmes par dāvanu. :) Jo man ir zināmas aizdomas - viņai tur būs, ko teikt. Bet sīkumos es neiegrimšu, jo kas zina - vai Svīķes madāma nesadomā te palūrēt pirms laika.. :D
Tas tā kā būtu caurmērā viss, kas ar mani pēdējā laikā ir noticis.
Ak, nē. Vienubrīd bija tāds kā lūzuma punkts. Likās, esmu draņķa cilvēks. Pamazām, pavisam lēnītēm es atkal iemācījos, ka tādi draņķi ir visi un beidzu dusmoties uz sevi vien. :)
Plāni manai nākotnei?
Beidzot noprecizēt GP tematu un vadītāju, iesākt lit. pārskatu socioloģijā, apprecēties un kļūt par mis.GLOBE.
Bet jau rīt -> Došanās uz Valmieru, tad - Mazsalacu. Cerams, debate, vai arī vienkārši - diskusija par "Kultūrai ir/nav iespējas attīstīties šī brīža situācijā", un tad - famous speech meklējumi.
Otrdien no rīta būšu Valmierā atkal. Un otrdien vakarā tad tā dāvanas pasniegšana. Turiet īkšķus, kaut viss izdotos, kaut viņai patiktu. :))
Čau,
Best Regards,
Elna.
Sākumā nedaudz par janvāra brīvās nedēļas ceļojumiem, tad par mācību iesākumiem un tad, pavisam nedaudz, par vēl šo to.
Tātad, brīvā nedēļa. 23. janvārī (tā bīja sestdiena), uzrakstījusi masu komunikācijas kursā eksāmenu, taisnā ceļā braucu pie tēta uz Eleju. Zini, tāls ceļš tomēr => Valmiera->Rīga->Jelgava->Eleja.
Pagalam garšīgi pīrādziņi ar ievārījumu, jau redzēto filmu (klasikas) noskatīšanās, pirmā braukšana pa tik ļoti seniem laikiem un vēl - naktī un tik daudz kas cits, kas raksturotu manu šīs reizes ciemošanos Borisovu namā.
Pirmdienā biju arī pie bračkas - Rīgā, bet tad atkal atpakaļ uz Eleju.
Otrdienas rītā kāpu autobusā un devos atpakaļ uz Valmieru, pēcpusdienā - ceļš uz Cēsīm un neveiksmīgi veco debašu materiālu šķirojumi, jo neko par pašas pirmās popera debates tēmu par darbaspēka migrācijas + un - tā arī neatradu. Mērķis? Kik@i 4dien bija jādebatē un būtu bijis trakoti skaisti maķenīt palīdzēt ar info. Bet nu nekā. Sanāca vnk paciemoties pie savējiem un beidzot pabaudīt brīvlaiku. Ak jā, un skumt par "Globusa" jautājumu.
4dienas rītā -> uz Valmieru un publiskās debates pirmo pusi noskatījusies stāvu zemāk - augstskolas kafejnīcā, nedaudz pēc 2iem devos uz Mazsalacu, kur ar mammu vēl bija jāsaskaņo šis tas par 6dien vadāmo pasākumu.
Tad - no piekdienas līdz 7dienai Mazsalacas vidusskolā norisinājās koru nometne, kori - no Rubenes, Kocēniem, Priekuļiem un Mazsalacas. Nometnes laikā gan marmorizēju sveces, gan izdancājos, gan arī kopā ar Kiku novadījām Dziesmu dueli nometniekiem. Pateicoties parlamenta dāmām, nometnes dalībniekiem aktivitāšu netrūka ne mirkli. :)
1dienā - debašu nodarbība bija paredzēta tikai vienai komandai, ar kuru, manuprāt, ļoti produktīvi izrunājām visus pienākumus un nepieciešamības, lai 20ajā varētu forši startēt sadraudzības turnīrā VVĢ. :)
Vakarā - atpakaļ uz Valmieru un tā aizsākās 2. semestris.
Par hokeja radītajiem nervu sabrukumiem viscaur šo laiku un pēc tam, es nevēlos rakstīt, jo tad mans ieraksts nudien izskatītos kā še iekopēta enciklopēdija. Vismaz - teksta garuma ziņā, es aprobežošos vien ar to, ka garām esmu laidusi tikai vienu spēli - 5.02.2010.
Nu ja, bet es paliku pie pirmdienas. Tad pienāca 2diena - pirmā mācību diena un jau tās pašas vakarā jutos kā izvārīta jāņoga. Viena nieka diena, bet jau tik daudz uzdotā! Un pat 4dienas lekcijai mājas darbs, kaut šis kurss nemaz vēl īsti nebija sācies. Vienreizēji, es jums teikšu! No tiesas - vienreizēji!!! :))
Tā pagāja visa nedēļa: pa pusei šausminoties - cik daudz gan tagad ir uzdots, pa pusei - mierinot sevi - tu esi studente, značit, priecājies, ka vēl augstskolā uzdotais uz tevi attiecas (un neesi izmesta) :D uoou, ir par ko priecāties, ne? A man liekas, ka ir gan.
Un aizvakar - tajā pašā nelaimīgajā 5.02.2010. biju Rīgā, LU Profesoru kluba telpās, kur biju oficiāli ielūgta by I.Vaidere. Viens tāds momentiņš iz tovakara: Galds + - metru plats un man tieši pretī sēž I.vaidere un stāsta par savu kaķi Robertiņu, kā viņš pa koridori vārtās un tā. Te pēkšņi atnāk sms no Kik@s par to, ka 2. periods beidzies ar 2:1 un mēs pagaidām zaudējam. "sajūsma" manos izsaucienos, bet tulīt pēc tam ātra atgriešanās pie sarunām par Robīti. Jauki. Tāda hokeja fane, ka saturies tik! :D Un vakars ar Gunu un Edžiņu Brīvības ielas namā bija tiiik jauks!! Sarunas, dejas, dziesmas un smiekli ar tik sen nesatikto draudzenīti!!! Pirmā sērija mūžā, ko esmu skatījusies kaut kādam mistiskam seriālam, no kura neatceros neko. Forši, vai ne? Pilnīgi noteikti - citas arī neskatīšos. :D Un vakara noslēgumā vēl iz duši (nē, dušā nē) sarunas ar Edžiņu par visu ko. Jautājumu -> atbilžu daļa, vairāk.
No rīta es no Rīgas pazudu. Uz Cēsīm.
Tā nu es vakardienu būtībā visu tā pamatīgi nobumbulēju. Kaut gan nē. Tika pielikts neliels darbiņš dāvanas noformēšanai Indrai, kas tiks pasniegta 2dien. Iespējams, mums ar Kiku izdosies Indru pielauzt, lai uzrukā kaut ko īsu un kodolīgu - kādas atsauksmes par dāvanu. :) Jo man ir zināmas aizdomas - viņai tur būs, ko teikt. Bet sīkumos es neiegrimšu, jo kas zina - vai Svīķes madāma nesadomā te palūrēt pirms laika.. :D
Tas tā kā būtu caurmērā viss, kas ar mani pēdējā laikā ir noticis.
Ak, nē. Vienubrīd bija tāds kā lūzuma punkts. Likās, esmu draņķa cilvēks. Pamazām, pavisam lēnītēm es atkal iemācījos, ka tādi draņķi ir visi un beidzu dusmoties uz sevi vien. :)
Plāni manai nākotnei?
Beidzot noprecizēt GP tematu un vadītāju, iesākt lit. pārskatu socioloģijā, apprecēties un kļūt par mis.GLOBE.
Bet jau rīt -> Došanās uz Valmieru, tad - Mazsalacu. Cerams, debate, vai arī vienkārši - diskusija par "Kultūrai ir/nav iespējas attīstīties šī brīža situācijā", un tad - famous speech meklējumi.
Otrdien no rīta būšu Valmierā atkal. Un otrdien vakarā tad tā dāvanas pasniegšana. Turiet īkšķus, kaut viss izdotos, kaut viņai patiktu. :))
Čau,
Best Regards,
Elna.
Abonēt:
Ziņas (Atom)