Guess, who's back, back again.

Nu tad tā. Šodien bija debates. Pirmā debate pēc atgriešanās. Trakoti žēl, ka ne pilnā sastāvā, bet bija.

Debatējām komandā ar Kiku - tā, kā tam būs būt turnīrā.

Rezolūcija(+/-): Valdība noteiks, ka uz mūžu ieslodzītajiem ir jādod tiesības uzreiz izvēlēties nāves sodu.

Debate varēja izvērsties traki spēcīga, varēja, varēja.
Ai, nav ko sīkumos iegrimt, pa lielam: Kristapiņam(G1) īsti neizdevās izskaidrot plānu, arī otrais arguments bija so/so.. Es(O1) pilnīgi nevajadzīgi nositu laiku sākumā, reāli nepasakot neko. Turklāt vēl paraku bišķiņ Kiku. [mēs sarunājām - mainīt taktiku pa rigtīgo, BET VIŅA MAN PIEDOD!] :) Normundu(G2): bija grūti kritizēt, jo runai nebija skaidras struktūras, tāpēc nevar īsti nemaz atrast punktus - pie kuriem varētu piesieties. :D Kikai(O2): trūka sakāmā, jo Kunga bija atņēmusi un ideju par 3. punktu neiznesa līdz galam. Dita(G3): īsti neķērās nemaz klāt tam, par ko bija runājuši Valdības Veči un visbeidzot Jānis (O3): forši iznesa strīdus punktus, tā arī sev nopelnot godpilno pirmo prīzi. :)

Vadītājs Reinis, gan, baigi atvainojās par to, ka esot bijis tik kritisks šodien. :p 1kārt - var jau būt, ka neesmu bijusi debatēs sen, bet, cik nu mana studentes atmiņa man ļauj atcerēties, šitādi vērtējumi bijuši + - vienmēr.
2kārt - pilnīgi noteikti tāda kritika ir daudz foršāka par "bija baigi labi, nu.. varbūt tur ar struktūriņu, argumentiņiem jāpiestrādā, bet vispār - bija rigtīgi labi!" <--- tā, gan, nav bijis, es vnk salīdzinu. :D Bet kad normāli, pamatoti paskaidro - kur, kas nebija un perfektā variantā pa visiem vēl izdiskutē - kā tad īsti vajadzēja.
Man patīk :))

Normundam bija foršs piemērs izvēles nozīmībai ar kvasu un alu. Precīzi neatcerēšos, bet doma bija par to, ka izvēloties, cilvēks pats izjūt atbildību par savu izvēli. Ja tu izvēlēsies alu, kas būs labs, garšīgs, viss ok, paldies tev pašam, ka izvēlējies tādu labu mantu. Bet, ja izvēlēsies vecu kvasu, no kura saindēsies - pats vainīgs. PATS izvēlējies.

Enīvei, forši. Šito laiciņu BEZ - vajadzēja. Tie(2.5) mēneši kaut kā atrāva pilnībā. Atkal jūtos kā pilnīgi jauniņā, no malas, bet ir forši. Žēl tikai, ka tagad tik maz palicis... Un turnīri vai vēl kkas tāds, kā zināms, nav mans aicinājums :D Un pavisam noteikti ne tas, kāpēc iet uz debatēm :) Šai aktivitātei ir pārāk daudz citu, daudz labāku iemeslu, par kuriem kaut šovakar vien varēja pārliecināties. Bet līdz debašu-brīvlaikam laikam tas vien vairs atlicis. Nu neko, tad jau nākamgad. :))
Lai nu kā, zaudētāji visi, kas šovakar neieradās. Ā, nu, vai arī ieradās tikai uz sākumu :D

-----------
Pēc debatēm uzgājām augšā pie Noras, papļāpājām un gājām pie Ditas. :) Video skatīšanās, foto veidošana, veselīga pastaiga un foršas sarunas par foršu tematu - debates & debatētāji. Jup, jup.
Man tā lietiņ' tīk.
Var jau būt, ka tik šobrīd, kā Jānis savā strīdus punktā teica - "mirkļa vājums" :D bet šobrīd esmu patiešām, patiešām priecīga, ka esmu atpakaļ. Ka tomēr negaidīju to septembri. Nu un, ja tā arī neko nepaspēšu padebatēt (turnīru, kā jau augstākminēts, es neņemu nopietni)? Satikt un klausīties šitos cilvēkus pavisam noteikti ir to pāris (vai atsevišķos gadījumos - 1) darba dienu vakaru vērts... :) Jau minēju, ka ļoti patīk tas viss? :))

Ōlraitī, vai nu mans pulkstenis mānās, vai arī esmu sasodīti pavirši pret sevi izturējusies jau pēdējo pusstundu, jo sen jau vajadzēja gulēt (tā kā rīt agri, agri jāceļas augšā) ... Tāpēc - ar labu nakti, vai citam varbūt - labrīt..

Jauku nedēļu,
Un parīt jau debates :D
Elīna [ar nelielu pārspīlējuma devu]


ps. biežāk lietotie DK vadītāja Reiņa Sietiņa vārdu savienojumi šodien (debates analīzē minēti 3 & vairāk reizes):

"Kaut cik nedaudz"
"Diezgan ok"
un "Es tā pa lielam īsti...[nesapratu/nesadzirdēju]"

Tagad arī youtube

ČAU, ČAU, ČAU!!!

48.ais turpina ieņemt interneta vidi.
Tagad esam atrodamas arī youtube.

Skaties Šeit

Otrā ekonomiskā piektdiena

Čau,
Te atkal Kunga.

Vakar V.Melbārdes kundze savos "pērlīgajos" izteicienos, jāatzīst, bija izteikti slinkāka. Zināmā mērā to noteikti ietekmēja arī sīksīciņais laika ierobežojums, bet - kā viņa - tā es. Respektīvi, pieļauju, ka arī es noslinkoju, kādu nepiefiksējot. 8:15 tomēr ir mežonīgi agrs, lai spētu klausīties un dzirdēt vienlaicīgi :p (par šito atšķirību vakar salasījos visādus zinātniskos rakstus - tā interesanti, vispār). Nu ja, un tātad, tās nedaudzās ļ.cien. V.Melbārdes pērlītes:

[situācija: lekcija tūlīt, tūlīt sāksies, bet auditorijas uzmanība tad kaut kā ir jāpievērš]
"Es it kā zinu, ka uz cilvēkiem, kuri ir CAURSPĪDĪGI, PARASTI nereaģē, bet nu vai tad nu es?" /V.Melbārde

[situācija: stāsts par kāda pasniedzēja vārdu izvēli]
"Man pasniedzējs bija, kuram viss atkarājās" /V.Melbārde

[situācija: marķieris uz tāfeles (nevis ekrāna) raksta tiešām švaki]
"Nē, nu tas jau nav normāli. Kuru ņemu - tas neraksta. ;@ It kā jau varētu paņemt to, kas man somā, tas ir baigi labs, bet negribas tērēt" /V.Melbārde


-----------

Jā, jā, gluži manas domas - jūtams zināms regress. Cerēsim, ka pasniedzēja nav izsmēlusi savas PĒRĻU krātuves, vai, ja arī ir, tad, ka pagūs tās uzkrāt pa šīm divām nedēļām. Gan jau, gan jau. Nu ko es te - īstenībā taču - PAVISAM DROŠI! Viņai būs no kā uzkrāt - mūsu kontroldarbi, kur pavisam droši būs zināmas pērles, ar kurām prasītos šo ierakstu paturpināt, bet nē, nē. Nebūsim tik interneta-vietnes-izšķērdīgi (ou, mīlīt, ja tev būtu kaut mazākā nojausma - cik ilgi es šito vārdu domāju - kā raksta)...

Lai nu kā, par spīti vakardienas nepatīkamajam darbam, man šis priekšmets joprojām ļoti, ļoti, ļoti... Ir labs. :)


Jauku dienu,
Elīna

Kunga: Piektdien man sākās makroekonomika. (jeb. "No piektdienas manā organismā ir pietiekami daudz C vitamīna.")

Vienas dienas lekciju laikā tā nu sagadījās, ka paguvu pierakstīt vien dažas no pasniedzējas Melbārdes PĒRLĒM, bet ar tām vien jau pietiek, lai justu to "odziņu" viņā.. :p

Un tātad, padalīšos:

1) [situācija: runa par to, ka vienīgo reizi ir 4 LEKCIJAS PĒC KĀRTAS]
"Pa 4 lekcijām jūs vienkārši būsiet beigti. Un šodien es jūs nobeigšu (*priecīgs smaidiņš*)".

2) [situācija: runa par kursa apraksta sākuma daļu: kredītpunkti, mērķis, bla bla bla]
"Ai, tā formālā puse - tas tur galīgs blefs".

3) [situācija: runa par ekonomikas teoriju vēsturi] "Ir jau tur arī garlaicīgas un galīgi stulbas lietas, bet viņi tajos laikos vienkārši neko nezināja un nesaprata".

4) [situācija: kāds no studentiem atgādina, ka ir jau 13:15]
"Nekas, ka jums pusdienu pārtraukums - pabeigsim šito un tad varēsiet iet. Ā, bet man taču arī, tad ĀTRI, ĀTRI pabeigsim!".

5) [situācija: runa par ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem]
"Redziet, Eiropa uzskata, ka līdz 74 gadu vecumam vajadzētu kaut ko padarīt. Mums Latvijā vienkārši nenovelk līdz tādam vecumam|".

6) [situācija: joprojām par pensijām un pensijas vecumu]
"Kad man vajadzēs iet pensijā, man palielinās pensijas vecumu tā, ka es te gar sienām gramstīdamās dabūšu strādāt."

7) [situācija: par imigējošo darbaspēku no Āfrikas]
"Tajās valstīs cilvēkiem mentāli nav sagatavotības darbam. Ko viņi dara? Viņi zem palmas guļ, banāns nokrīt - izdzīvo. Nenokrīt - ne."

8) [situācija: par imigrācijas politiku, ierobežojumiem]
"Visās valstīs tāda ir, mums tik nav. Kāpēc? Tāpēc, ka mums nekā nav".

- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -

Tas tāds neliels ieskats.

Un, ak jā, labprāt būtu pievienojusi arī citātu par kontroldarbu jau nākamajā reizē, ja vien par to būtu brīdināts lekciju laikā. Nē, nē - to es uzzināju, vien, kad individuāli piegāju un sāku jautāt par pilnīgi ko citu.

Bet... kā tie gudrie saka: "No hard feelings" :))

Patika. Un tagad jau taisni vai gaidu piektdienu, kad, cerams, būs tā iespēja šim ierakstam veidot turpinājumu. :)


Sī jū,
Elīna.

Eju uz...

Individuāls ieraksts.

Pēdējā laikā baigi štukoju - kaut kā dikti pietrūkst, kamēr atčuknījos, ka visa kā. Vēl nesen bija 3 tādas pamatīgas lietas, ar ko mani asociēt - dziesma, dzeja un debates. Knapi debates palikušas, jo pati jau neko īsti... Tikai skaidroju citiem - ko un kā, bet īsti tas galīgi vairs nav tas.
Tā nu es nolēmu, ka pietiek. Jau 3. mēnesi neko no tā nebiju pamēģinājusi. Un tad nu nāca klikšķis. :D Un sapratu, ka vajag. Pietiek sevi ierakt mācībās un kaut kas jāmaina. Ko es daru? Sāku rakstīt atskaņu virknējumus, pie sevis dungoju un palūdzu mani ieskaitīt atpakaļ ViA DK. Done. :)) Nekas pat īsti nav mainījies, bet jau tāda svežā sajūta. Pārmaiņas vajag. Un, kā izrādās, ne vienmēr - fiziskas pārmaiņas (no pieredzes: mēbeļu pārbīdīšana) ir tās labākās. Reizēm vajag kaut ko, kas tīri sirsniņu priecē. :)

Man tik tā nedaudz sagribējās pasaulei pateikt, ka atkal eju uz to, kas biju pirms kāda laika. Atgriežos. :)

Kunga.