ViA pasniedzēju pērles (septembris 2010)

 Turpinot aizsāktās tradīcijas, atkal atgriežamies pie pasniedzēju "pērlēm" - tām, kas liek smieties, tām, kas liek aizdomāties un tām, kas ir tā vērtas, lai iekļūtu šajā sarakstā.. :)
Lai uzlabo omu arī Tev! ;)


Un tad nu pie lietas, Feliciana Rajevska, kursā "Politiskais process Latvijā":

- Vēlēšanu sistēma nav neaizskaramā Indijas govs. Tas ir tikai instruments, kuru var mainīt.

- Kalniņam (students) ir tik daudz matu, ka mana telepātija te nedarbojas - nevaru saprast - saka viņš kaut ko, vai ne.

- [runājot par latviešu īpatsvara pieaugumu Latvijā pēdējos gados] Vismaz viena laba ziņa - tā nu tas ir - krievi izmirst vairāk kā latvieši.

- Jūs taču nemācāties kaut kādas informācijas tehnoloģijas => jums ir jāmāk runāt!

Visvaldis Valtenbergs, kursā "Jaunie mediji un politika":

- Don't mess up your virtual identity. If you do so... well... change your name then.

- [vai nav vienalga - kāds konteksts, piemērs lieliski izklausījās no pasniedzēja puses] I'm the cleaning lady

Agnese Karaseva, kursā "Ziņu žurnālistika":

- Ziņās nevar ilgi strādāt, jo, ja nav tās traģēdijas un nelaimes, tu jūties skumjš un  nevērtīgs

- Tad, kad mana visa vērtību sistēma jau ir... [..], es esmu laimīga par nelaimēm apkārt!

- Jūs varat iedomāties kaut kādu spoku pilsētu - Kuldīgu. Balvus.

- [par piemēriem uz lapām, kas tik izdalīti kursantiem] Pirmās ziņas, ko paņēmu un apsmēju

- Es nevaru aizmirst rakstu par Jāni Poli... Nu, droši vien tāpēc, ka pagājušajā nedēļā sarijos remantadīnu.

- Televīzijas ziņas ir "mirkļa iegriba"

Jānis Juzefovičs, kursā "Informācijas vākšanas metodes žurnālistikā":

- Jūs paspēlēsieties viens ar otru un tad nāks īstie cilvēki, ko intervēt.

- [runājot par savu pieredzi žurnālistikā] Nekas nav trakāks kā iet uz tirgu un pierakstīt cenas.

- Ir labi pirms vēlēšanām deputātu kandidātu sarakstu uzlikt uz desktopa

- Draugiem.lv ir iedzīvotāju reģistrs

- "Privātajā dzīvē" visi virsraksti ir ar jautājuma zīmi, jo par to visu apgalvot nevar, bet pajautāt ta drīkst!

- Ja jūs ejat uz interviju pēc faktiem, nav vajadzības obligāti uzbrukt cilvēkam. Nē, nu, protams, patrenēties jau var!

- Nebaidieties uzdot neērtus jautājumus, jo tas ir jūsu aicinājums - bojāt cilvēkiem dzīvi

- "Diena" tā bieži mēdza darīt, ka lika pretīgus tuvplānus cilvēkiem, kas nepatīk.

- [komentējot V.Zatlera kunga pirmās preses konferences un publiskās uzstāšanās] Zatleram ir Zelta Rokas, bet tās neprasa komunikācijas spējas.

- Žurnālistiem pēc definīcijas ir jābūt riebīgiem cilvēkiem.

- [pēc V. Zatlera pirmās preses konferences video noskatīšanās, kur žurnāliste asi uzbruka jaunieceltajam prezidentam] Gunta Sloga ir žurnāliste, ko Jūs, droši vien, negribēsiet tumšā vakarā uz ielas satikt. (personīgais komentārs: par šo pasniedzējs kļūdās. Nometnes Youth media mammu Guntu satikt gribēsim gan) :)

- Es tā redzu, ka pat neesat izpētījusi sava intervējamā draugiem.lv profilu (pārmetošs tonis)

Agrita Šomase, kursā "Lietvedība":

- [runājot par birokrātiju latvijā, par to, cik daudz dokumentu tiek rakstīti tikai tāpēc, lai visu sarežģītu] Mēs ar labo roku kasām kreiso ausi

- [runājot par nepilnībām sistēmā] Darbiniekam nav paredzēta tāda vājība kā nomirt. Mirušu darbinieku atlaist nedrīkst.

- Lietvedības labākais draugs ir papīrs.

- [???]Bez rīcībspējas nav iespējas iegūt tiesībspēju.

 Tas tad nu pagaidām arī viss. Bet, ja nu tev tā iepatikās, ka gribas palasīt vēl, vari sevi palutināt ar  šo pašu un citu ViA pasniedzēju 2009./2010.m.g. pērlēm. ŠEIT Un noteikti ieskaties te arī oktobrī - būs vēl! ;)

Superforšu oktobri vēlot,
#48

Kunga: biju savā pirmajā parlamentāro debašu nodarbībā...

Čau, Čau,

Vakar bija debašu nodarbība, uz kuru, gan biju tikai pusi, bet tas netraucēja izbaudīt atkal to foršo atmosfēru, ko dod ViA DK. Pat, kad tā Zelta tauta tik pavisam minimāli saglabājusies sastāvā. Arī jaunie, šķiet, pavisam drīz gāzīs kalnus un "Zelta tautas" sastāvu papildinās. :) Katram dalībniekam tika iedalīta viena no 4ām, šķiet, katram debatētājam reiz "sastaptām" rezolūcijām:

1) Valdība uzskata, ka jālikvidē anonimitāte internetā

2) Valdība aizliegs plastisko ķirurģiju

3) Valdība legalizēs prostitūciju

4) Valdība atļaus homoseksuāļu pāriem adoptēt bērnu

Pēc katras runas DK vadītāja Elīna Pūdža komentēja runas galvenos + un -, lai  mūsu kolēģi pamācītos un nākamreiz runa būtu vēl labāka.

Skatoties uz priekšu, ļoti cerīgi domāju par jaunajiem. Tā - pa lielam - funktieris ir. Un ko vēl vajag? Vēl vajag tikai divas lietas - gribēšanu debatēt un pašu debatēšanu.Ar pirmo jātiek galā pašiem, bet otro ViA DK garantē katram biedram. :)

Tas - par vakardienu. Ja interesē mazliet "dziļāk"- meklē šeit.
Ja arī Tevi interesē dalība ViA DK, joprojām mūsu durvis ir atvērtas jauniem dalībniekiem. Atnāc, paskaties, izmēģini - varbūt tiešām debates ir TEV! :) [par tikšanās laikiem, vietām un visu pārējo meklē info ŠEIT, vai raksti man [skype:eldizaa]

Taču šodien Mazsalacas vidusskolā notiks jauno debatētāju piesaistīšana. Lai arī vecie grandi jau reizi ir tikušies, šodienas nodarbībā sagaidāma prezentācija par debatēm, Mazsalacas debašu klubu un iespējām, esot DK biedram.

Turiet īkšķus, lai sanāk daudz un visiem patīk, ja? Pēc nodarbības konkrētāku aprakstu par notikušo būs iespējams lasīt augstas nacionālās nozīmības blogā - A vo, jā...

Veiksmi tiem, kas ar debati uz Tu, un tiem, kam debates nepatīk, lai noveicas saprast, ka viņi maldās.. ;)
Vārdu sakot - veiksmi visiem! ;)

Elī

Gastronomiskās izvirtības.

Kad pēdējo reizi apsekoju visas 48-tā iemītnieces, varēju secināt, ka mums tik tiešām pastāv tāda lieta kā "dzīvokļa sindroms". Parasti šādu jēdzienu izmantojām, kad nodomājām vienādas lietas, vai ar mums visām notika vienādas lietas. Bet šobrīd mūs visas ir ķēris viens sindroms - proti, jaukais rudens vīruss. Visu paspēja aizsākt Kunga. (Bet mēs viņai piedosim. Tb, lasīt "viņa to atstrādās".)

Lai nu kā ir ar to slimošanu, bet mūsu dzīvokli ir papildinājusi kāda ļoti svarīga un nozīmīga lieta. Proti, cepeškrāsniņa, kam nu mēģinām izdomāt vārdu. (Ar idejām griezties pie mums. Labākās idejas autoru uzaicināsim uz kādām no gastronomiskajām izvirtībām.)

Bet šai lietai ir arī lielais mīnuss - nejušanās kā studentam. Par to vislielākajā mērā varam pateikties Elīnai T, kas pirms gada vispār negatavoja, bet tagad ir kļuvusi par mūsu šefpavāru. Cilvēks, kas labprātīgi piedāvājas mums uztaisīt pusdienas vai vakariņas. Un nerunāsim par to, kas jau paspējis tapt cepeškrāsniņā - ceptas ābolkūciņas, banāni ar šokolādi un makaroni Vidusjūras gaumē (tos diemžēl nepaspēju iemūžināt, jo tie pazuda vienā acumirklī).

Vēlot jauku vakaru visiem, kas tagad cenšas noslaucīt siekalas no kompīšu klaviatūrām,

Kik@. :)

P.S. Turam īkšķus par mani un Indru 1dien jau pirmajā eksāmenā!

No worries - still alive! ;)

Čau, dārgā bloga auditorija...

Par spīti sasāpējušām bažām par mūsu eksistenci (?) vai kaut kādām līdzīgām figņām, oficiāli ziņojam, ka 48.ais joprojām ir. Joprojām ir Kristīne (KSA09), Indra (-//-), Elīna (MSZ09) un Elīna (BV09).
Kas tā pa lielam ir mainījies? Tie, kas būs sekojuši līdzi mūsu gaitām vasarā ar portāla twitter.com starpniecību, būs manījuši mūsu vasaras lielo bēdu, respektīvi, mūs pameta Kirpičs. Vienīgais vīrietis, kas spēja mūsu visu 4u prātus aizraut tā, ka pat nepamanījām pēkšņi nozudušās desiņas vai cepumus, vai... jebko.. ka tikai ēdams un ka tikai no mūsu šķīvja. :)
Taču, par spīti visam, šī bloga profilu joprojām rotās viņa vārds, jo tas slīpais raksturiņš jau no šī dzīvokļa nekur un nekā nevarētu pazust.. :) Uzturēsim. Par godu mūsu puikam, mūsu dārgumiņam.

Mācību gads kā gads iesācies visai strauji. Teju, teju (tas ir, pēc kādām 2 nedēļām) Indrai un Kikai jau sagaidāms pirmais eksāmens. Vai nav lieliski? Nu, vismaz, man šķiet pagalam jautrs fakts. :p Es (Kunga) vakar uztaisīju savu šī brīža sakrājušos TO-DO-LIST. Sanāca tāds, ka bail pat pieļaut domu par kādu dienu, kad varētu tā ilgāk pagulēt. Un, protams, šajā ziņā te neviena īpaši neatšķiras. Nu, paklau, PAT ELĪNAI T. ir mājasdarbi!!! :D Tas tāds - varētu teikt, inside joke.  Pagājušajā gadā pārdzīvojām, cik daudz viņai bija laika lasīt grāmatas SEV un vispār - cik maz jādara mājās. Ārpus lekcijām - brīvs cilvēks, kas nebūt nedabū izbaudīt to satriecoši aizraujošo apjukumu - kad tad īsti ir diena, kad nakts, kad jāmācās viens priekšmets, kad otrs, kad varbūt kādi 3 reizē, lai tikai neaizmigtu... Tagad BEIDZOT jūtamies vienlīdzīgas. Arī Elīna mācās. Pa laikam... Bet, par spīti iepriekšējām cerībām, tas nemaz situāciju neatvieglo. Slodzīte ir, un tā ir liela visām. Nav pat īsti laika tā līdz galam sajūsmināties par mūsu finally-īgo vienlīdzību. SZF-niecēm ir grūti pierast arī pie tā, ka nekā īsti nav kopā... :p Nu, Kikai ar Indru, protams ir. Ja nemaldos, praktiski, viss.  Bet viņām ar mani - ne. Vismaz pagaidām nav, kamēr starpkultūru komunikācija nav sākusies. Šodien (ir piektdiena, 10.septembris, 2010) beidzot ir diena, kad vismaz vienā laikā sāksies lekcijas (10.00), značit, varam UZ lekcijām iet kopā... :p Un vēl Elīna T. mums pievienosies, nākot uz vieslekciju par Parex un Citadeli uz T-ielu. :) Vai nav burvīgi? Viss četrinieks.. :)

Par iešanu uz lekcijām runājot, bail nokavēt, tāpēc varbūt šis "stāsts" reiz tiks editots, apgreidots vai vēl kā nelatviski izķidāts, bet, ja nu ne, svarīgāko tādos pavisam lielos vilcienos tu zini... Sīkos trolejbusos vari arī pajautāt skype. ;) Pagaidām - pietiks. ;)

Ar sirsnīgiem sveicieniem un karstām bučām,
Kā allažiņ,
#48ais