Guess, who's back, back again.

Nu tad tā. Šodien bija debates. Pirmā debate pēc atgriešanās. Trakoti žēl, ka ne pilnā sastāvā, bet bija.

Debatējām komandā ar Kiku - tā, kā tam būs būt turnīrā.

Rezolūcija(+/-): Valdība noteiks, ka uz mūžu ieslodzītajiem ir jādod tiesības uzreiz izvēlēties nāves sodu.

Debate varēja izvērsties traki spēcīga, varēja, varēja.
Ai, nav ko sīkumos iegrimt, pa lielam: Kristapiņam(G1) īsti neizdevās izskaidrot plānu, arī otrais arguments bija so/so.. Es(O1) pilnīgi nevajadzīgi nositu laiku sākumā, reāli nepasakot neko. Turklāt vēl paraku bišķiņ Kiku. [mēs sarunājām - mainīt taktiku pa rigtīgo, BET VIŅA MAN PIEDOD!] :) Normundu(G2): bija grūti kritizēt, jo runai nebija skaidras struktūras, tāpēc nevar īsti nemaz atrast punktus - pie kuriem varētu piesieties. :D Kikai(O2): trūka sakāmā, jo Kunga bija atņēmusi un ideju par 3. punktu neiznesa līdz galam. Dita(G3): īsti neķērās nemaz klāt tam, par ko bija runājuši Valdības Veči un visbeidzot Jānis (O3): forši iznesa strīdus punktus, tā arī sev nopelnot godpilno pirmo prīzi. :)

Vadītājs Reinis, gan, baigi atvainojās par to, ka esot bijis tik kritisks šodien. :p 1kārt - var jau būt, ka neesmu bijusi debatēs sen, bet, cik nu mana studentes atmiņa man ļauj atcerēties, šitādi vērtējumi bijuši + - vienmēr.
2kārt - pilnīgi noteikti tāda kritika ir daudz foršāka par "bija baigi labi, nu.. varbūt tur ar struktūriņu, argumentiņiem jāpiestrādā, bet vispār - bija rigtīgi labi!" <--- tā, gan, nav bijis, es vnk salīdzinu. :D Bet kad normāli, pamatoti paskaidro - kur, kas nebija un perfektā variantā pa visiem vēl izdiskutē - kā tad īsti vajadzēja.
Man patīk :))

Normundam bija foršs piemērs izvēles nozīmībai ar kvasu un alu. Precīzi neatcerēšos, bet doma bija par to, ka izvēloties, cilvēks pats izjūt atbildību par savu izvēli. Ja tu izvēlēsies alu, kas būs labs, garšīgs, viss ok, paldies tev pašam, ka izvēlējies tādu labu mantu. Bet, ja izvēlēsies vecu kvasu, no kura saindēsies - pats vainīgs. PATS izvēlējies.

Enīvei, forši. Šito laiciņu BEZ - vajadzēja. Tie(2.5) mēneši kaut kā atrāva pilnībā. Atkal jūtos kā pilnīgi jauniņā, no malas, bet ir forši. Žēl tikai, ka tagad tik maz palicis... Un turnīri vai vēl kkas tāds, kā zināms, nav mans aicinājums :D Un pavisam noteikti ne tas, kāpēc iet uz debatēm :) Šai aktivitātei ir pārāk daudz citu, daudz labāku iemeslu, par kuriem kaut šovakar vien varēja pārliecināties. Bet līdz debašu-brīvlaikam laikam tas vien vairs atlicis. Nu neko, tad jau nākamgad. :))
Lai nu kā, zaudētāji visi, kas šovakar neieradās. Ā, nu, vai arī ieradās tikai uz sākumu :D

-----------
Pēc debatēm uzgājām augšā pie Noras, papļāpājām un gājām pie Ditas. :) Video skatīšanās, foto veidošana, veselīga pastaiga un foršas sarunas par foršu tematu - debates & debatētāji. Jup, jup.
Man tā lietiņ' tīk.
Var jau būt, ka tik šobrīd, kā Jānis savā strīdus punktā teica - "mirkļa vājums" :D bet šobrīd esmu patiešām, patiešām priecīga, ka esmu atpakaļ. Ka tomēr negaidīju to septembri. Nu un, ja tā arī neko nepaspēšu padebatēt (turnīru, kā jau augstākminēts, es neņemu nopietni)? Satikt un klausīties šitos cilvēkus pavisam noteikti ir to pāris (vai atsevišķos gadījumos - 1) darba dienu vakaru vērts... :) Jau minēju, ka ļoti patīk tas viss? :))

Ōlraitī, vai nu mans pulkstenis mānās, vai arī esmu sasodīti pavirši pret sevi izturējusies jau pēdējo pusstundu, jo sen jau vajadzēja gulēt (tā kā rīt agri, agri jāceļas augšā) ... Tāpēc - ar labu nakti, vai citam varbūt - labrīt..

Jauku nedēļu,
Un parīt jau debates :D
Elīna [ar nelielu pārspīlējuma devu]


ps. biežāk lietotie DK vadītāja Reiņa Sietiņa vārdu savienojumi šodien (debates analīzē minēti 3 & vairāk reizes):

"Kaut cik nedaudz"
"Diezgan ok"
un "Es tā pa lielam īsti...[nesapratu/nesadzirdēju]"

Tagad arī youtube

ČAU, ČAU, ČAU!!!

48.ais turpina ieņemt interneta vidi.
Tagad esam atrodamas arī youtube.

Skaties Šeit

Otrā ekonomiskā piektdiena

Čau,
Te atkal Kunga.

Vakar V.Melbārdes kundze savos "pērlīgajos" izteicienos, jāatzīst, bija izteikti slinkāka. Zināmā mērā to noteikti ietekmēja arī sīksīciņais laika ierobežojums, bet - kā viņa - tā es. Respektīvi, pieļauju, ka arī es noslinkoju, kādu nepiefiksējot. 8:15 tomēr ir mežonīgi agrs, lai spētu klausīties un dzirdēt vienlaicīgi :p (par šito atšķirību vakar salasījos visādus zinātniskos rakstus - tā interesanti, vispār). Nu ja, un tātad, tās nedaudzās ļ.cien. V.Melbārdes pērlītes:

[situācija: lekcija tūlīt, tūlīt sāksies, bet auditorijas uzmanība tad kaut kā ir jāpievērš]
"Es it kā zinu, ka uz cilvēkiem, kuri ir CAURSPĪDĪGI, PARASTI nereaģē, bet nu vai tad nu es?" /V.Melbārde

[situācija: stāsts par kāda pasniedzēja vārdu izvēli]
"Man pasniedzējs bija, kuram viss atkarājās" /V.Melbārde

[situācija: marķieris uz tāfeles (nevis ekrāna) raksta tiešām švaki]
"Nē, nu tas jau nav normāli. Kuru ņemu - tas neraksta. ;@ It kā jau varētu paņemt to, kas man somā, tas ir baigi labs, bet negribas tērēt" /V.Melbārde


-----------

Jā, jā, gluži manas domas - jūtams zināms regress. Cerēsim, ka pasniedzēja nav izsmēlusi savas PĒRĻU krātuves, vai, ja arī ir, tad, ka pagūs tās uzkrāt pa šīm divām nedēļām. Gan jau, gan jau. Nu ko es te - īstenībā taču - PAVISAM DROŠI! Viņai būs no kā uzkrāt - mūsu kontroldarbi, kur pavisam droši būs zināmas pērles, ar kurām prasītos šo ierakstu paturpināt, bet nē, nē. Nebūsim tik interneta-vietnes-izšķērdīgi (ou, mīlīt, ja tev būtu kaut mazākā nojausma - cik ilgi es šito vārdu domāju - kā raksta)...

Lai nu kā, par spīti vakardienas nepatīkamajam darbam, man šis priekšmets joprojām ļoti, ļoti, ļoti... Ir labs. :)


Jauku dienu,
Elīna

Kunga: Piektdien man sākās makroekonomika. (jeb. "No piektdienas manā organismā ir pietiekami daudz C vitamīna.")

Vienas dienas lekciju laikā tā nu sagadījās, ka paguvu pierakstīt vien dažas no pasniedzējas Melbārdes PĒRLĒM, bet ar tām vien jau pietiek, lai justu to "odziņu" viņā.. :p

Un tātad, padalīšos:

1) [situācija: runa par to, ka vienīgo reizi ir 4 LEKCIJAS PĒC KĀRTAS]
"Pa 4 lekcijām jūs vienkārši būsiet beigti. Un šodien es jūs nobeigšu (*priecīgs smaidiņš*)".

2) [situācija: runa par kursa apraksta sākuma daļu: kredītpunkti, mērķis, bla bla bla]
"Ai, tā formālā puse - tas tur galīgs blefs".

3) [situācija: runa par ekonomikas teoriju vēsturi] "Ir jau tur arī garlaicīgas un galīgi stulbas lietas, bet viņi tajos laikos vienkārši neko nezināja un nesaprata".

4) [situācija: kāds no studentiem atgādina, ka ir jau 13:15]
"Nekas, ka jums pusdienu pārtraukums - pabeigsim šito un tad varēsiet iet. Ā, bet man taču arī, tad ĀTRI, ĀTRI pabeigsim!".

5) [situācija: runa par ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem]
"Redziet, Eiropa uzskata, ka līdz 74 gadu vecumam vajadzētu kaut ko padarīt. Mums Latvijā vienkārši nenovelk līdz tādam vecumam|".

6) [situācija: joprojām par pensijām un pensijas vecumu]
"Kad man vajadzēs iet pensijā, man palielinās pensijas vecumu tā, ka es te gar sienām gramstīdamās dabūšu strādāt."

7) [situācija: par imigējošo darbaspēku no Āfrikas]
"Tajās valstīs cilvēkiem mentāli nav sagatavotības darbam. Ko viņi dara? Viņi zem palmas guļ, banāns nokrīt - izdzīvo. Nenokrīt - ne."

8) [situācija: par imigrācijas politiku, ierobežojumiem]
"Visās valstīs tāda ir, mums tik nav. Kāpēc? Tāpēc, ka mums nekā nav".

- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -

Tas tāds neliels ieskats.

Un, ak jā, labprāt būtu pievienojusi arī citātu par kontroldarbu jau nākamajā reizē, ja vien par to būtu brīdināts lekciju laikā. Nē, nē - to es uzzināju, vien, kad individuāli piegāju un sāku jautāt par pilnīgi ko citu.

Bet... kā tie gudrie saka: "No hard feelings" :))

Patika. Un tagad jau taisni vai gaidu piektdienu, kad, cerams, būs tā iespēja šim ierakstam veidot turpinājumu. :)


Sī jū,
Elīna.

Eju uz...

Individuāls ieraksts.

Pēdējā laikā baigi štukoju - kaut kā dikti pietrūkst, kamēr atčuknījos, ka visa kā. Vēl nesen bija 3 tādas pamatīgas lietas, ar ko mani asociēt - dziesma, dzeja un debates. Knapi debates palikušas, jo pati jau neko īsti... Tikai skaidroju citiem - ko un kā, bet īsti tas galīgi vairs nav tas.
Tā nu es nolēmu, ka pietiek. Jau 3. mēnesi neko no tā nebiju pamēģinājusi. Un tad nu nāca klikšķis. :D Un sapratu, ka vajag. Pietiek sevi ierakt mācībās un kaut kas jāmaina. Ko es daru? Sāku rakstīt atskaņu virknējumus, pie sevis dungoju un palūdzu mani ieskaitīt atpakaļ ViA DK. Done. :)) Nekas pat īsti nav mainījies, bet jau tāda svežā sajūta. Pārmaiņas vajag. Un, kā izrādās, ne vienmēr - fiziskas pārmaiņas (no pieredzes: mēbeļu pārbīdīšana) ir tās labākās. Reizēm vajag kaut ko, kas tīri sirsniņu priecē. :)

Man tik tā nedaudz sagribējās pasaulei pateikt, ka atkal eju uz to, kas biju pirms kāda laika. Atgriežos. :)

Kunga.

Filma - katram pa savam.

Šodien ar Elīnu un fragmentāli arī Jāni skatījāmies filmu "seven pounds". Pirms lasi tālāk, brīdinu, ka, ja neesi redzējis/usi filmu, labāk tālāk nelasi.. Varbūt izpļāpāšos par daudz un sagandēšu tavu prieku skatīties, ja tāds varētu būt bijis. Vienīgais, kas tādā gadījumā tev būtu jāzina - filma bija laba - to vērts, lai noskatītos.

Un tātad - skatījāmies filmu. Par Benu Tomasu. Personāžu, kas rosīja pārdomām. Ne viņš vien. Elīna varbūt te gribētu pakomentēt, ka es vienkārši nesaprotu to viņa psiholoģiju vai kā to tur sauc, bet ... Zini, man joprojām jāatzīstas, ka filma patiešām patika. Lai arī ne galvenais varonis. Nē, nesaproti mani nepareizi - Vils Smits man gana labi tīk kā aktieris, bet ne tas konkrētais personāžs, ko viņš atveidoja. Redzi, cilvēks vienkārši ir pieļāvis kļūdu. Milzīgu kļūdu. Un cer to atpirkt atdodot citiem to, kas viņam ir. Protams, darbi ir labi, bet... Es palieku pie uzskata, ka dzīvē.. nu, tajā, kas reāla,... ne vienmēr ir nozīme tam, ko tu dari... biežāk - kāpēc dari.
Un tad nu par spīti visiem tiem neapstrīdami labajiem darbiem, ko viņš paveica, nedomāju, ka tāpēc būtu kļuvis par labāku cilvēku. Šaubos, vai tāpēc pats sev piedotu un..
Nu nezinu. Arī tā meiča.. emm.. Emīlija vārdā? Vai kaut kā tā. Viņa zina, ka, visticamāk, mirs.. ka cerības ir minimālas, ka visticamāk viņai ir palicis mēnesis, varbūt 6 nedēļas... Bet viņa aicina Benu pie sevis, nedomājot par to, kā viņš jutīsies, kad viņa aizies. Kā sāpēs.. Emīlija ir absolūta egoiste, kas domā tikai un vienīgi par sevi.

Es šaubos vai viņas situācijā es spētu domāt savādāk. Bet tas nemazina manu riebumu pret viņas personāžu. Un šaubos vai tas mazinātos viņai pašai pret sevi,... visu savu nožēlojamo dzīvīti dzīvojot ar to sajūtu, ka.. Savā ziņā, žēl viņas būtu, ja tā nebūtu tikai filmas varone.

Šis pārītis tik labi saderēja viens ar otru. Emīlija - draņķe, Bens - savā ziņā - arī. Abi pārāk gļēvi, lai darītu tā, kā vajadzētu, tāpēc dara tā, kā vieglāk. Bet tāds gļēvums laikam ir cilvēcīgs. Pieņemšu, ka tā tad arī laikam bija stāsta morāle.

Laikam jau tieši tāpēc man filma tik ļoti patika. Tāpēc, ka visi tik cilvēcīgi.
Bet varbūt vienkārši tas rozā krekls.. ?

Rekomendēju, jebkurā gadījumā.
Uz drīzu tikšanos,
Elyna K.

Izsenis aizkavējusies info un ne jau tikai.

Čau, čau, čau. Te Kunga. No sirds atvainojos visa 48.ā vārdā, ka sen nav dota nekāda ziņa par sevi. Bet ļauj pateikt, ka nekur jau neesam pazudušas. Pēc lielā garā brīvlaika ir grūti tā atkal ieskrieties vecajā studiju dzīvē, tāpēc ar to laiku kaut ko uzdrukāt ir kā ir, bet te nu tad kaut kas būs. Vismaz, no manas puses.
Sākumā nedaudz par janvāra brīvās nedēļas ceļojumiem, tad par mācību iesākumiem un tad, pavisam nedaudz, par vēl šo to.

Tātad, brīvā nedēļa. 23. janvārī (tā bīja sestdiena), uzrakstījusi masu komunikācijas kursā eksāmenu, taisnā ceļā braucu pie tēta uz Eleju. Zini, tāls ceļš tomēr => Valmiera->Rīga->Jelgava->Eleja.
Pagalam garšīgi pīrādziņi ar ievārījumu, jau redzēto filmu (klasikas) noskatīšanās, pirmā braukšana pa tik ļoti seniem laikiem un vēl - naktī un tik daudz kas cits, kas raksturotu manu šīs reizes ciemošanos Borisovu namā.
Pirmdienā biju arī pie bračkas - Rīgā, bet tad atkal atpakaļ uz Eleju.
Otrdienas rītā kāpu autobusā un devos atpakaļ uz Valmieru, pēcpusdienā - ceļš uz Cēsīm un neveiksmīgi veco debašu materiālu šķirojumi, jo neko par pašas pirmās popera debates tēmu par darbaspēka migrācijas + un - tā arī neatradu. Mērķis? Kik@i 4dien bija jādebatē un būtu bijis trakoti skaisti maķenīt palīdzēt ar info. Bet nu nekā. Sanāca vnk paciemoties pie savējiem un beidzot pabaudīt brīvlaiku. Ak jā, un skumt par "Globusa" jautājumu.
4dienas rītā -> uz Valmieru un publiskās debates pirmo pusi noskatījusies stāvu zemāk - augstskolas kafejnīcā, nedaudz pēc 2iem devos uz Mazsalacu, kur ar mammu vēl bija jāsaskaņo šis tas par 6dien vadāmo pasākumu.
Tad - no piekdienas līdz 7dienai Mazsalacas vidusskolā norisinājās koru nometne, kori - no Rubenes, Kocēniem, Priekuļiem un Mazsalacas. Nometnes laikā gan marmorizēju sveces, gan izdancājos, gan arī kopā ar Kiku novadījām Dziesmu dueli nometniekiem. Pateicoties parlamenta dāmām, nometnes dalībniekiem aktivitāšu netrūka ne mirkli. :)
1dienā - debašu nodarbība bija paredzēta tikai vienai komandai, ar kuru, manuprāt, ļoti produktīvi izrunājām visus pienākumus un nepieciešamības, lai 20ajā varētu forši startēt sadraudzības turnīrā VVĢ. :)
Vakarā - atpakaļ uz Valmieru un tā aizsākās 2. semestris.
Par hokeja radītajiem nervu sabrukumiem viscaur šo laiku un pēc tam, es nevēlos rakstīt, jo tad mans ieraksts nudien izskatītos kā še iekopēta enciklopēdija. Vismaz - teksta garuma ziņā, es aprobežošos vien ar to, ka garām esmu laidusi tikai vienu spēli - 5.02.2010.
Nu ja, bet es paliku pie pirmdienas. Tad pienāca 2diena - pirmā mācību diena un jau tās pašas vakarā jutos kā izvārīta jāņoga. Viena nieka diena, bet jau tik daudz uzdotā! Un pat 4dienas lekcijai mājas darbs, kaut šis kurss nemaz vēl īsti nebija sācies. Vienreizēji, es jums teikšu! No tiesas - vienreizēji!!! :))
Tā pagāja visa nedēļa: pa pusei šausminoties - cik daudz gan tagad ir uzdots, pa pusei - mierinot sevi - tu esi studente, značit, priecājies, ka vēl augstskolā uzdotais uz tevi attiecas (un neesi izmesta) :D uoou, ir par ko priecāties, ne? A man liekas, ka ir gan.
Un aizvakar - tajā pašā nelaimīgajā 5.02.2010. biju Rīgā, LU Profesoru kluba telpās, kur biju oficiāli ielūgta by I.Vaidere. Viens tāds momentiņš iz tovakara: Galds + - metru plats un man tieši pretī sēž I.vaidere un stāsta par savu kaķi Robertiņu, kā viņš pa koridori vārtās un tā. Te pēkšņi atnāk sms no Kik@s par to, ka 2. periods beidzies ar 2:1 un mēs pagaidām zaudējam. "sajūsma" manos izsaucienos, bet tulīt pēc tam ātra atgriešanās pie sarunām par Robīti. Jauki. Tāda hokeja fane, ka saturies tik! :D Un vakars ar Gunu un Edžiņu Brīvības ielas namā bija tiiik jauks!! Sarunas, dejas, dziesmas un smiekli ar tik sen nesatikto draudzenīti!!! Pirmā sērija mūžā, ko esmu skatījusies kaut kādam mistiskam seriālam, no kura neatceros neko. Forši, vai ne? Pilnīgi noteikti - citas arī neskatīšos. :D Un vakara noslēgumā vēl iz duši (nē, dušā nē) sarunas ar Edžiņu par visu ko. Jautājumu -> atbilžu daļa, vairāk.
No rīta es no Rīgas pazudu. Uz Cēsīm.
Tā nu es vakardienu būtībā visu tā pamatīgi nobumbulēju. Kaut gan nē. Tika pielikts neliels darbiņš dāvanas noformēšanai Indrai, kas tiks pasniegta 2dien. Iespējams, mums ar Kiku izdosies Indru pielauzt, lai uzrukā kaut ko īsu un kodolīgu - kādas atsauksmes par dāvanu. :) Jo man ir zināmas aizdomas - viņai tur būs, ko teikt. Bet sīkumos es neiegrimšu, jo kas zina - vai Svīķes madāma nesadomā te palūrēt pirms laika.. :D

Tas tā kā būtu caurmērā viss, kas ar mani pēdējā laikā ir noticis.
Ak, nē. Vienubrīd bija tāds kā lūzuma punkts. Likās, esmu draņķa cilvēks. Pamazām, pavisam lēnītēm es atkal iemācījos, ka tādi draņķi ir visi un beidzu dusmoties uz sevi vien. :)
Plāni manai nākotnei?
Beidzot noprecizēt GP tematu un vadītāju, iesākt lit. pārskatu socioloģijā, apprecēties un kļūt par mis.GLOBE.
Bet jau rīt -> Došanās uz Valmieru, tad - Mazsalacu. Cerams, debate, vai arī vienkārši - diskusija par "Kultūrai ir/nav iespējas attīstīties šī brīža situācijā", un tad - famous speech meklējumi.
Otrdien no rīta būšu Valmierā atkal. Un otrdien vakarā tad tā dāvanas pasniegšana. Turiet īkšķus, kaut viss izdotos, kaut viņai patiktu. :))

Čau,

Best Regards,
Elna.