"Nenodarbinātais" janvāris.

Par spīti tam, ka janvārī KSA ir aplaimoti ar lekcijām divas dienas nedēļā, bet abām Elīnām tas prieks ir ticis par vienu dienu mazāk, 48.tajā pamazām atkal sarosās dzīvība. Vismaz no SZFnieču puses. Jā, tas ir noticis un mūsu melnmatainā lakstīgala ir atgriezusies no kūkošanas Zviedrijā. Cerēsim, ka viņa savos piedzīvojumos un garšīgajas ķiršu liķiera končās padalīsies arī ar Tevi.

Mūsu plāni par brīvo janvāri un smīkņāšanu par citu augstskolu studentiem, kas pašlaik mocās ar sesiju, ir kaut kur izplēnējuši gaisā un laikam arī uz neatgriešanos. :D Lielā mērā tos tā vienkārši iznīcināja nemitīgās eseju rakstīšanas, kas jau kļuva tik pat ierasts mājas darbs kā ģeometrijas uzdevumi vidusskolā. Janvāra pirmā nedēļa, proti, Indras prombūtnes laikā tika aizvadīta manā un Elīnas Kungas sabiedrībā. Bet tad gan secinājām, ka steidzami vajag vēl kādu dvēseli iekš 48.tā, jo sākām uzvesties, kā otra. Proti, manī iemiesojusies Elīna un es viņā. Izklausās jocīgi, bet palika jau neērti, kad sākām runāt reizē vienas un tās pašas lietas, un sākām sēdēt identiskās pozās, skatoties filmu. Bet punktu visam pielika pat traumas vienādās vietās, proti, uz kreisās rokas 3.kauliņa. Tad mums palika bail. :D
Taču situāciju glāba Indra un aplaimoja 48.to ar savu klātbūtni. Šajās pāris dienās viņa tika iepazīstināta ar jauno iedzīvotāju - ģitāriņu Brūsu. Amazig, ka neesmu vēl izsviesta no dzīvokļa ar saviem mēģinājumiem uzstrinkšķināt "Zīlīti", "Kaiju" un "Zemenes". Lai nu kā, bet slinkot neizdevās. Jeb drīzāk izdevās, jo nekādi nevarējām saņemties laicīgi uzrakstīt visas esejas, bet gods godam viss ir izdarīts un, šķiet, varbūt pat ne slikti. Palēnām sāk pārņemt tīri apmierinoša sajūta par eksāmenu un priekšmetu gala rezultātiem. Nu labi, varbūt ne līdz galam atpmierinoša (vienmēr jau gribētos labāk), toties dziļš sarūgtinājums nav manāms, ņemot vērā, ka Kunga par sociālajā priholoģijā ir tikusi pie skaista divciparu skaitļa. Lepojos.
Kunga pa šo nedēļu pat paguva apciemot Rīgu un 3D Avatarus (kgan man viņa teica, ka plāno doties uz LU biologu fakultātes organizētu jauniešu parlamentu). Jā, bet 5dienas vakars, kad tapa pēdējā eseja, jautrības ziņā neatpalika no tīri mierīgajiem laikiem. Plus vēl man un Indrai gandarījums par tīri negaidīti veiksmīgo prezentāciju Masu komunikācijā. Pietiks runāt par mācībām, tikai laikam jāpiebilst, ka vēl palikuši pēdējie eksāmeni (KSA 2 gab., MSŽ 1 gab.).
Jā, pateicoties manām ražīgajām naktīm, esmu nonākusi pie secinājuma, ka mana miega sistēma (nav ne jausmas, kā lai to labāk noformulē :D) ir sagājusi pilnīgā čupā, jo pat tajās pāris stundiņās, ko esmu gulējusi kopš 5dienas 4iem no rīta, neesmu varējusi normāli pagulēt. Nekad nebūtu domājusi, ka mani mocīs problēmas ar miegu. Toties negulēšana ir savā ziņā nākusi pa labu - ir bijusi izdevība izdarīt daudzas lietas, kuras būtu darījusi krietni vēlāk. Esmu izskatījusi Masu Komunikācjas prezentāciju visu 166 slaidu garumā, un esmu pat tikusi pie bloga atjaunošanas (vispār tiešām nesaprotu, kādēļ tgd jau neguļu ciešā miegā), un vēl esmu paspējusi apciemot tik sen neredzēto Mk un "Tumsas" koncertu. Patīkami, ka dziesmas, kuras jau vairs nevar paklausīties, jo tās ir vienkārši atklausītas, tagad sagādā 2x lielāku prieku, kā pirms tam. Gluži tas pats scenārijs bija ar Prāta Vētras koncertu pusotru gadu iepriekš. Bet jā, "Tumsas" vārdi laikam mani vienmēr "paķers" ar savu tādu kā neizskaidrojamu trakumu. Taču vakars patiešām uzlādējošs .(Diemžēl, pēc tāda noguruma miegs nebija no labākajiem. Varbūt tāpēc, ka kritu ārā no Elīnas gultas. Tur nav vieta 3 cilv... radībām.) Un jā, atziņas pie kurām nonācām ar Elīnu pirms koncerta, ka viņai būtu laba vieta KSA, bet viņa atzina, ka manī tomēr mītot žurnālista gars. Viela pārdomām.
Tā kā tika atcelts manis ieplānotais zoles turnīrs, tiku pie brīvas dienas, ko esmu pavadījusi pat noderīgi. MK prezentācija, kaķa mocīšana (tb palmas glābšana, jo tā šovakar atvadījās no viena zara, kuru Čiepa brutāli nolauza, kad iedomājās, ka var lidot gluži kā Zirnekļcilvēks) un labs vakara noslēgums - zole netā ar vecajiem klasesbiedriem. (Lieki teikt, ka meitenes apspēlēja puisi - piedod, Tom, nebija Tava diena. :D)
Nu ko, ir atlikusi vēl viena nedēļa, kuru pavadīt ar galvu, nu labi pusgalvu mācībās (viss gan atkarīgs, kad K.Liepiņa izdomās mums ielikt mājas eksāmenu SA, kas diezgan ierobežo laika plānošanu). Un tad arī nosacītā nedēļas atpūta, kas jau tagad sāk pildīties ar plāniem par "Info beibēm" iekš koru nometnes Mazsalacā, un Indras ieiešanas 5daļ gadsimtā atzīmēšana. Vismaz vēl kāds pievienos man otrajā gadu desmitā. (tfū, tas ir mūžīgajos 15). Vēlies piedāvāt vēl kādus plānus? Droši - esam komunikablas meitenes, tas ir esam dr.lv, twitter, skype un mums ir mobilie telefoni, ja vien nav izlādējušies. :D
Lai nu kā, veiksmīgu visiem pēdējo mācību/sesijas (kā nu kuram) nedēļu, un neaizmirsti vēl izbaudīt ziemu. Tādi elpu aizraujoši skati, kādi bija vērojami šonedēļ, bija kas nenovērtējams. Šķiet, kāds tur augšā ir aizmirsis, ka mums šeit skaitās globālā sasilšana.
Un jā, nobeiguma kaut kas no K.Rūkļa lekcijām, kas manī vēl joprojām izraisa smaidu - patīk man ironija (tas laikam izskaidro manu kāri uz Simpsoniem). Patīkamu Tev skatīšanos - es ceru, ka beidzot atrisināšu savas miega problēmas, un tādēļ lienu zem segas.
Watch This - NOT RECOMMEND!
NOT RECOMMEND Too!

Kik@.