Individuāls ieraksts.
Pēdējā laikā baigi štukoju - kaut kā dikti pietrūkst, kamēr atčuknījos, ka visa kā. Vēl nesen bija 3 tādas pamatīgas lietas, ar ko mani asociēt - dziesma, dzeja un debates. Knapi debates palikušas, jo pati jau neko īsti... Tikai skaidroju citiem - ko un kā, bet īsti tas galīgi vairs nav tas.
Tā nu es nolēmu, ka pietiek. Jau 3. mēnesi neko no tā nebiju pamēģinājusi. Un tad nu nāca klikšķis. :D Un sapratu, ka vajag. Pietiek sevi ierakt mācībās un kaut kas jāmaina. Ko es daru? Sāku rakstīt atskaņu virknējumus, pie sevis dungoju un palūdzu mani ieskaitīt atpakaļ ViA DK. Done. :)) Nekas pat īsti nav mainījies, bet jau tāda svežā sajūta. Pārmaiņas vajag. Un, kā izrādās, ne vienmēr - fiziskas pārmaiņas (no pieredzes: mēbeļu pārbīdīšana) ir tās labākās. Reizēm vajag kaut ko, kas tīri sirsniņu priecē. :)
Man tik tā nedaudz sagribējās pasaulei pateikt, ka atkal eju uz to, kas biju pirms kāda laika. Atgriežos. :)
Kunga.
Šādas atklāsmes laikam ne Tev vienīgajai nākušas prātā. Nez kā - bet biju aizķērusies mācībās kopš Jaunā gada, pat entie pasākumi palaisti garām.
AtbildētDzēstNu ko - sāku arī Tev līdzīgi - ar pamesto - nu jau mani atkal var manīt zolētāju rindās. Rīt iešu atkal :D Cik patīkama sajūta, ka ieejot telpā puse nopūšas un izmet izteicienus par to, ka nesu nelaimi spēlē. :D
Vēl kāda lieta jāatjauno - mūzika. Dziedāšana pazudusi, un pat ģitāra nav labu laiku vilkta ārā.
Un rakstīšana - nu domāju blogu ziņā - idejas bijušas un jau palikušas neaktuālās. Laikam jau vajag atkal kko, kas "pavelk" uz dzīvošanu, ne izdzīvošanu. ;)
P.S. Un man ir patiešām liels prieks sveikt Tevi atpakaļ ViA DK sastāvā.
Bez zoles vīrieši 40+ (zini, par ko es) vairs neprasīs tavu telefona nr., tā kā šito gan vairs nekad, nekad nepamet novārtā ;)
AtbildētDzēst