Otrā ekonomiskā piektdiena

Čau,
Te atkal Kunga.

Vakar V.Melbārdes kundze savos "pērlīgajos" izteicienos, jāatzīst, bija izteikti slinkāka. Zināmā mērā to noteikti ietekmēja arī sīksīciņais laika ierobežojums, bet - kā viņa - tā es. Respektīvi, pieļauju, ka arī es noslinkoju, kādu nepiefiksējot. 8:15 tomēr ir mežonīgi agrs, lai spētu klausīties un dzirdēt vienlaicīgi :p (par šito atšķirību vakar salasījos visādus zinātniskos rakstus - tā interesanti, vispār). Nu ja, un tātad, tās nedaudzās ļ.cien. V.Melbārdes pērlītes:

[situācija: lekcija tūlīt, tūlīt sāksies, bet auditorijas uzmanība tad kaut kā ir jāpievērš]
"Es it kā zinu, ka uz cilvēkiem, kuri ir CAURSPĪDĪGI, PARASTI nereaģē, bet nu vai tad nu es?" /V.Melbārde

[situācija: stāsts par kāda pasniedzēja vārdu izvēli]
"Man pasniedzējs bija, kuram viss atkarājās" /V.Melbārde

[situācija: marķieris uz tāfeles (nevis ekrāna) raksta tiešām švaki]
"Nē, nu tas jau nav normāli. Kuru ņemu - tas neraksta. ;@ It kā jau varētu paņemt to, kas man somā, tas ir baigi labs, bet negribas tērēt" /V.Melbārde


-----------

Jā, jā, gluži manas domas - jūtams zināms regress. Cerēsim, ka pasniedzēja nav izsmēlusi savas PĒRĻU krātuves, vai, ja arī ir, tad, ka pagūs tās uzkrāt pa šīm divām nedēļām. Gan jau, gan jau. Nu ko es te - īstenībā taču - PAVISAM DROŠI! Viņai būs no kā uzkrāt - mūsu kontroldarbi, kur pavisam droši būs zināmas pērles, ar kurām prasītos šo ierakstu paturpināt, bet nē, nē. Nebūsim tik interneta-vietnes-izšķērdīgi (ou, mīlīt, ja tev būtu kaut mazākā nojausma - cik ilgi es šito vārdu domāju - kā raksta)...

Lai nu kā, par spīti vakardienas nepatīkamajam darbam, man šis priekšmets joprojām ļoti, ļoti, ļoti... Ir labs. :)


Jauku dienu,
Elīna