ceturtdiena, 2010. gada 3. jūnijs

Par tiem Līgo ticējumiem.

Šodien, praksē gatavoju Radio SWH Valmieras nodaļas Līgo ziņu speciālizlaidumu. Bez ierastajiem pasākumiem, lika iemest acis arī ticējumos. Mans atklājums - latvieši ir visai interesanta tauta ar lielu izdomu. Tikai daži no smaidu izraisošajiem ticējumiem.

***Jāņu vakarā jāsadedzina raganu vēmekļi (nez vai veikalā var nopirkt?) un pelni jāizkaisa uz krustceļiem, tad skauģi un būrēji nenāks tai mājā.
***Ja Jāņa vakarā ieliek padusē olu un tura līdz nākošiem Jāņiem, tad no tās izšķiļas pūķis. (Pūķis varbūt nē, bet nekas patīkams arī nevarētu būt.)
***Uz slotas kātu Jāņu naktī ir jālec 8 reizes ap 8, kas ir uzvilkts uz zemes. Tanī laikā nedrīkst sarunāties un arī ne smieties. Kad ir to izdarījis, tad uz slotas kāta jāšus ir jāaizlec līdz tuvākam papardes pudurim, bet tikai vienam: tad tas redzēs papardes ziedu ziedam. (Šī ticējuma izpildītājus drīzāk uz atskurbtuvi aizvestu.)
***Ja viena saimniece grib, lai otrai saimniecei nebūtu daudz piena, tad viņa Jāņu vakarā iet ar dvieli govis slaukt un paņem arī spaini līdz. Ja kūts nav vaļā, viņa stāv pie durvīm un slauc to dvieli. (Vēl viens atskurbtuves variants.)
***Jāņa naktī sists sviests jājauc kopā ar sagrauzdētu krupi un ar to niezis jāsmērē, tad tas noejot. (Negribu domāt, kā izpaužas sagrauzdēts krupis.)
*** Jāņa naktī skrienot tāda pelīte ar zālīti mutē. Tā pelīte esot jānoķer un jāizņem tai zālīte no mutes. Ar to zālīti cilvēks varot palikt neredzams. (Kas tikai ar zālīti nenotiek.)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru