Atskaite par pēdējo. ;)

Atzīstamies – atkal nedaudz noslinkots pie bloga papildināšanas, bet visam savi iemesli. Tad nu par lietu – kas īsti noticis ar 48to, 48tajā un ar 48tā cilvēkiem, nedēļas garumā.

Otrdiena boja biedējoša. Un ne jau tikai lielā aukstuma dēļ. Eksāmens sabiedrības pārvaldē. Nē, nu nav jau tā, ka mēs trīs SZFnieces būtu bijušas stresā, bet nu nav tas mūsu mīļākais priekšmets – nu man un Indrai noteikti. Elīna K. jau tomēr ir mūsu politikas dvēsele. :D Bet nu kā parasti – nemierīgs rīts, mācīšanās (nez kā mums tas tā vienmēr sanāk – darīt visu pēdējā brīdī?). Bet nu labi – devāmies un uzrakstījām, kā nu kura, bet visām domāju, sekmīgi būs, spriežot pēc sarunām. :D

Atgriežoties 48.tajā pusstundu mēģināju atsaldēt rokas, ne visai labi izdevās, bet tad atcerējos, ka man viņas jau vienmēr tādas aukstas. Par lieliem priekiem beidzot parādījās arī Elīna T., kas bija pazudusi uz krietnu laiciņu, solījās, ka būs iepriekšējā 5dienā, bet tā līdz 2dienai nebijām manījušas. Vakarā domājām, ka jāiet izlādēties un uzņemt jaunu enerģiju 3dienai, bet basketbols nedaudz pievīla. Žēl, bet ViA sešiniekā netika. Toties Elīna T., mūs mierināja un tikām pie karsta kakao. (Tiešām labi, ka viņa atbrauca.) :D

Turpinājumā 2dienas vakars un 3dienas rīts – visai interesants, 3 meitenes staigā pa dzīvokli un sarunājas ar sevi. Tik tālu mūs noveda publiskās runas ieskaite, kur bija jāiemācās pasaka no galvas. Neslikti – laikam biežāk mācīšos vannas istabā – tur ir laba darba atmosfēra. Plus vēl fascinēja mana un Elīnas improvizētā prezentācija par Enriko Kostārī, itāļu šefpavāru, kas brauks uz LV. Ieskaite tika godam nolikta, visām ieskaitīts, un beidzot sāka parādīties svētku sajūta, jo gandrīz visi darbi galā. :)

Vakara gaitā sekoja pēdējā šī gada debašu sesija. Tiku paneļa lomā, bet tas labi, jo todien, šķiet, nekas prātīgs nenāktu no manas mutes ārā. Sesija – man patika. Un par salīdzinājumiem un piemēriem tik tiešām nevarēja sūdzēties. It sevišķi debašu otrajā daļā. Tātad rezolūcija: Valdība uzskata, ka viendzimuma skolas ir efektīvākas par divdzimumu. Galvenie argumenti no valdības puses bija par to, ka, izveidojot šādas skolas, tiks uzlabota mācību kvalitāte, jo, savādāk pārāk liela uzmanība tiek pievērsta pretējā dzimuma pārstāvjiem. Paplašinājums tika izvērsts par to, ka meitenes un puiši attīstās dažādos vecumos, līdz ar to nav iespējams tos vērtēt vienādi. Šķita visai interesants paplašinājums. Savukārt, argumenti no opozīcijas puses bija par to, ka šāda ierobežošana kavēs indivīda veiksmīgu iekļaušanos sabiedrībā un seksuālās spriedzes veidošanos. Jā, bet uzzinājām daudz ko jaunu. Reinis minēja, ka Jānis „skolā bijis affigena skaists”. Jānis būtu mācījies tagad Oksfordā, ja vien skolas laikā nebūtu stāvējis pie spoguļa, un dejošanā bijis populārs un paticis meitenēm, jo mācējis ieslidināt savu kāju starp meiteņu kājām. Reinis, savukārt skuma par to, ka pasīvajām meitenēm bijis vairāk laika mācīties mateni, jo viņš gāja uz basketbolu, bet viņu nenovērtēja, un sajuties pavisam atstumts, kad meitenes sākušas tusēt ar vecākiem džekiem. Normunds, savukārt meiteņu uzmanību centies pievērst ar fizikas mācēšanu, un viņš ar acīm izģērbtu jauno skolotāju, praktikanti. :D Bet nu visas debates būtība slēpās tajā, kas tad īsti ir skolas pienākums – mācīt vai palīdzēt indivīdam iekļauties apkārtējā sabiedrībā.

Tālākais trešdienas vakars izvērtās ļoti jauks. Pēc kārtējā reslinga man un Kungai, Elīna Tilaka izmeta frāzi, ka vajagot biežāk uzturēties mūsu viesistabā, pietiekoši liela jautrība. (jā, jā, jautrība, kad nevarēju atrast savas čības.) :D Pa ilgiem laikiem jauks filmu vakars visām četrām un vēl kaķim, kas izbaudīja mūsu kompāniju. Kunga kā ierasts filmas laikā aizmiga, bet šoreiz piedodams, jo vīruss darīja savu. Arī Elīna T. mūs pēc kāda brīža pameta – tad nu mēs ar Indru mierīgi skatījāmies movie, līdz es vāļājoties pa segām nebūtu uzspiedusies pultij un nebūtu sanācis filmu tīt kādas 3x uz to vietu, kur palikām. :D

Nākošajā dienā mierīgs rīts Elīna T. skolā, Kunga padevās vīrusam un gulšņāja gultā, es devos bibliotēku. KSA vēl pēdējās mocības – 7 lpp darbs „Ievadā SA”. Neslikti, ņemot vērā, ka info par tēmu bija krietni aprobežota. Pēc 2 stundu darbiņa bibliotēkā, mūzikas klausīšanās un bļitkotāju apbrīnošanas (Jūs jau zināt – Ja redzat bļitkotājus, tad drīz jābūt arī ledum), devos uz otro publisko debati par ES paplašināšanās jautājumiem. Interesenti debati var vērot ŠEIT!.

Pēc tam back 2 home, bet darbi galīgi uz priekšu nevedās. Elīna Tilaka priecājās par to, ka pēkšņi nav jāliek 5dienā paredzētais eksāmens un izdomāja mūs pamest 4dien. Arī Kunga taisījās prom. Pat nostaļģija uznāca, jo tā pierasts ar šiem cilvēkiem, bet nu tagad labu laiciņu nesanāks satikt. Palikām ar Indru un vēl neuzrakstītu darbu. Tam sanāca pieķerties tik vien ap 7iem vakarā. Jā, tā kā bijām pamestas divatā, plus man bija ļoti labs garastāvoklis – nu izdomājām laist uz klubu. Neliela vilšanās mūzikā, toties jaunatklāta grupa „Maribel” ar tiešām foršu latviešu mūziku. (P.S. Ziemeļmeitas rock versija bija super.) Jā, pēc kluba man nogulētas divas h, Indrai viena, atkal ceļamies, lai pabeigtu darbu. (Vēl joprojām viss tiek darīts pēdējā brīdī.) :D

Mierīgs vakars un mans stundu garais miegs, kurā smadzenes vēl joprojām strādāja, sapņojot vēl joprojām prātā domāju par SA modeļu pazīmēm un kādām organizācijām kuru piemērot. Pēc tam beidzot izmantota dzimšanas dienas dāvana – masāža. Paldies, Elīn! Es un mana spranda Tev no tiesas ir pateicīga. :)

5dien abas Elīnas izklaidējušās CVĢ Ziemassvētku ballē, bet nu par to būs jājautā sīkāk viņām pašām.

Vēl pēdējās lekcijas 6dien, ar kārtējām K.Rūkļa piezīmēm. „Tātad, cik daudziem no jums ir bērni? Nu vismaz tādi par kuriem jūs zināt?” (interesanti to prasīt auditorijai, kur bija laikam tikai 2 puišu pārstāvniecība). Vēl izteikums, ka Narvas kopmītņu dušās pat hidrotērpā negribētos ieiet. Kaspara izteikumam „Man teksta rakstīšana ir tīrā izprieca” sekoja Indras piebilde „Ou, jā, mums arī!” (pievienojos, atceroties, mūsu pēdējos darbus. :D)

Tad jau ātra mantiņu savākšana un brauciens uz mājām. Vakarā Mazsalacas vidusskolas žetonu vakars. Nosaucām par Deja Vu. Bija savācies gandrīz viss klases vecais kodols un lielāku prieku laikam nevarējām iedomāties. Tā vien atgādināja augusta salidojumu, kad pašiem ballīte 31.kab. (beidzot izprotu interaktīvo tāfeļu pielitojumu) un balle vēl zālē. Tāds prieks visus satikt.

Nākošajā dienā beidzot kārtīga izvāļāšanās pa gultu – kā man tas pietrūka mājās. Brauciens atpakaļ uz Valmieru, lai izdarītu visu, kas jāizdara un varētu mierīgi atpūsties. Jā, man pēc pusstundas ir autobuss un pat neesmu vēl sākusi krāmēt mantas. Nez kā izdosies paspēt. :D Bet nu gan jau – nedrīkst kavēt šī vakara lielo prieciņu – voleja treniņu. Kā es mīlu to apaļo bumbu. :) Nu tad mīlīši – atvados no sava kompja, un novēlu jums visiem priecīgus Ziemassvētkus, labi izceptus pīrāgus, piparkūkas, daudz sniega, savējos apkārt, un mieru. Uz tikšanos pēc svētkiem!